Alberts Broders

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
16.05.1896
Miršanas datums:
22.06.1941
Mūža garums:
45
Dienas kopš dzimšanas:
46726
Gadi kopš dzimšanas:
127
Dienas kopš miršanas:
30254
Gadi kopš miršanas:
82
Tēva vārds:
Augusts
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Padomju represiju (genocīda) upuris, Virsnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Ādažu novads, Baltezera kapi

LKOK nr.3/414

Apbalvots par 1920. g. 9. maija izlūku gājienu ienaidnieka dziļā aizmugurē un cīņu Mirojedu ciema rajonā aiz Zilā ezera. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

dzimis  1896. g. 16. maijā Dzelzavas pagasta Skutānos.-  1941. g. 22. jūnijā NKVD nošauts Baltezerā.

***

Izglītojies Drustu draudzes skolā.

1915. g. augustā brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā.

1916. g. septembrī ieskaitīts 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka saimniecības daļā,

1917. g. paaugstināts par karalaika ierēdni. Ticis vajāts pretlielinieciskās nostājas dēļ un no pulka aizbēdzis, pēc tam kritis vācu gūstā pie Pleskavas. Atgriezies no tā, atkal vairākkārt lielinieku arestēts un notiesāts uz nāvi. Izbēdzis soda izpildīšanas brīdī, nogalinādams divus bendes. Pēc tam atgriezies Latvijā. 

Brīvības cīņās sācis piedalīties kā "Zaļās" armijas organizētājs Raunas, Drustu un Dzērbenes apkārtnē.

1919. g. 7. jūlijā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un izlūknodaļas piekšgalā turpinājis cīņu pret lieliniekiem Malienas apg. paaugstināts par leitnantu. Pēc tam kad viņa vadīto izlūknodaļu izvērta par bataljonu, cīnījies pret bermontiešiem Jaunjelgavas apr., pēc tam no Daugavas līdz Jānišķiem. Piedalījies Jenas bataljona sagrāvē, guvis daudzas trofejas un saņēmis gūstekņus.

1919. g. 16. novembrī pie Vecsaules sagūstīts un vests uz nošaušanu, kur viņu pēdējā brīdī izglābis rotmistrs Goldfelds. 

1919. g. decembrī ar savu bataljonu iedalīts 1. Liepājas kājnieku pulkā un piedalījies cīņās Latgalē.

1920. g. 9. maijā Latgalē Broders pēc paša ierosmes devās izlūkgājienā dziļā ienaidnieka aizmugurē Mirojedu sādžas raj. netālu no Sebežas, izsita no šīs sādžas skaitliski daudz lielākus pretinieka spēkus, ieguva 2 lielgabalus, 16 zirgus, ložmetēju, munīciju, veda visas trofejas pāri frontei, pa ceļam sakaudams un saņemdams gūstā vairākas lielinieku vienības. Sekmīgi veica šo pasākumu bez zaudējumiem.

1920. g. oktobrī atvaļināts.

Darbojies rūpniecībā, atjaunojis Meņģeles logu stiklu fabriku, Kokneses vilnas fabriku, Juglas papīrfabriku. Vēlāk a/s "Rīgas vilnas manufaktūra" direktors rīkotājs.

Pēc tam a/s "Brāļi Broderi" direktors rīkotājs. Aktīvs aizsargs, rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. 

1940. g. 25. oktobrī PSRS okupācijas spēku arestēts un notiesāts uz nāvi.

1941. g. 22. jūnijā komunistu nošauts Baltezerā.

1941. g. jūlijā, pēc vācu ienākšanas atrasts Baltezera masu kapā. 

Apbedīts Ādažu kapos.

Avots: Tēvija, 08.08.1941

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Pievieno atmiņas

        21.11.1919 | Bermontiāde: Latviešu karavīri atbrīvo Jelgavu no vācu-krievu algotņu karaspēka

        Pievieno atmiņas

        30.12.1919 | J. Balodis un P. Radziņš, no vienas puses, un A.Miškovskis (Polija) no otras puses, paraksta abu valstu virspavēlniecību līgumu par kopīgu Latgales atbrīvošanu no Krievijas iebrukušajiem lieliniekiem

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        23.07.1941 | Čekistu briesmu darbi Baltezerā

        [pārpublicētajā tekstā saglabāta avotā izmantotā leksika, kura raksturo vācu sociālistu centienus pirms gada- Latviju 1940.g. jūnijā okupējušo krievu komunistu noziegumus uzvelt ebrejiem (žīdiem)]

        Pievieno atmiņas

        Birkas