Gleznotājs Alberts Filka pec ilgākas slimošanas pagājušajā naktī miris savā dzīvoklī. Nelaiķis dzimis Majoros. Pēc Pētera I reālskolas beigšanas, kur gūst pirmos pamatus zīmēšanā un gleznošanā, juzdams neatvairāmu tieksmi turpināt iemīļoto zīmēšanu, Filka 1908. gadā iestājās J. Madernieka studijā. Pakļaujoties tā laika devīzei „gaiša dzīve — priecīgas krāsas", Filka glezno spilgtām krāsām impresionistiskā garā. Paijet divi intensīva darba un drudžainas meklēšanas gadi. Filka 1910. gadā pāriet uz Kazaņas mākslas skolu. Pēc studiju pārtraukšanas Kazaņā Filka līdz 1915. gadam turpina izglītību ķeizariskās mākslas veicināšanas zīmēšanas skolā. Mācās pie tā laika pazīstamiem krievu māksliniekiem Rilova, Matē, Naumova, Keriha u. c. Neatlaidīgā darbā pavadītie gadi vainagojas panākumiem, un 1913. gadā mēs jau redzam Filkas gleznas Trešā vispārējā latviešu mākslas izstādē Rīgā. Pasaules karam sākoties, Filkam iemīļotais darbs jāpārtrauc. Sākās karavīra gaitas Nāvessalā, Tīreļa purvā un Ložmetēju kalnā. Ziemassvētku kaujās to smagi ievainoja. 1922. gadā Filka sarīkoja savu pirmo patstāvīgo gleznu izstādi Rīgā. Tāpat 1924. — 1929. gadā Filka rīkoja izstādes Rēzeknē. Piedalījās Neatkarīgo mākslinieku vienības izstādēs. Pēdējos gados viņš bija tēlojošo mākslinieku biedrības biedrs, un rīkoja arī patstāvīgas izstādes. (Jaunākās ziņas, 19.09.1938)

Strādājis par dekoratoru Latvijas Nacionālajā operā un Latgales teātrī (1926-1927) un par skolotāju Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē.