LKOK nr.3/1931

Stalbe, Alberts

Virsleitnants 1. latviešu atsevišķā bataljonā.

* 1891. g. 6. novembrī Siguldas pagastā.

+ 1954. g. 12. martā Suntažos.

[Apbedīts Suntažu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 10. oktobra cīņu Daugavmalā pie Rīgas tiltiem.

Paaugstināts par kapteini. Izstrādāja Lāčplēša kara ordeņa statūtus.

Apcietināts 1941. g. 14. jūnijā. Pēc soda izciešanas atgriezās Latvijā.

STALBE ALBERTS Pētera dēls

Kalpaka bataljona adjutants, virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1891. g. 6. nov. Siguldas pag. Mācījies RPI. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1916. g. 1. maijā, dienējis 24. artilērijas brigādē. 1916. g. okt. beidzis Alekseja karaskolu Maskavā, iedalīts 66. rezerves pulkā Kinešmā, no dec. pulka adjutants.

1917. g. febr. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 1. Ņevas pulku un piedalījies kaujās. 30. jūn. pie Daugavpils ievainots kājā un kontuzēts. 1918. g. martā no armijas atvaļināts. Līdz 1918. g. 1. okt. ierēdnis Azovas Donas bankā, tad atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 3. dec., 1919. g. janv. iecelts par Priekules komandantu, pēc tam Atsevišķā bataljona štāba adjutants.

1919. g. 3. martā īsi pirms kaujas pie Skrundas turpat frontes tuvumā Stalbe sapulcēja vairāk nekā 80 jauniesaucamos, apbruņoja tos un veda kaujā, dodams iespēju atsist pretinieka pārspēka triecienus un izglābt mūsējos no kritiska stāvokļa.

1919. g. maijā paaugstināts par kapteini. Ģenerālštāba nodaļas priekšnieks Apsardzības ministrijā. 1920. g. 1. sept. atvaļināts. Sakarā ar tiesas spriedumu 1933. g. ordeņa nēsāšana noliegta uz 3 gadiem. Strādājis par klerku Rīgā, 1930. gadu beigās bijis koktirgotājs. 

Apcietināts 1940. gada 8. oktobrī. PSRS IeTK Sevišķā apspriede 1941. gada 24. maijā viņu notiesāja uz 8 gadiem. Ieslodzījumā atradies Sevvostlagā. Atbrīvots 1949. gadā. Atgriezies Latvijā, rēķinvedis Kirova kolhozā Ogres raj. Juglas ciem??. Miris 1954. g. 12. martā. Apbedīts Suntažu kapos.