Zinātņu doktors pedagogs

Dzimis Rīgā

Alberts Voldemārs Holanders bija vācbaltiešu pedagogs. Bērzaines ģimnāzijas dibinātājs un pirmais vadītājs (1826-1861). Jēnas universitātes goda doktors (1850).

Dzimis 1796. gada 22. septembrī bagātu Rīgas patriciešu Holanderu ģimenē.

Mācījās Berlīnes Pelēkā klostera ģimnāzijā (Gymnasium zum Grauen Kloster), atgriezās Rīgā un pabeidza Vidzemes guberņas ģimnāziju.

Studēja teoloģiju un filoloģiju Tērbatas, Jēnas un Berlīnes universitātēs (1815-1819). Stipri ietekmējās no Šveices pedagoga Johana Heinriha Pestalocija institūta apmeklējuma Iverdonas pilī (Yverdon-les-Bains).

Pēc atgriešanās dzimtenē Holanders 1825. gadā Vecbrenguļos nodibināja savu privāto skolu.

1826. gadā viņš nopirka Bērzaines muižu pie Cēsīm un skolu pārcēla uz turieni.

1837. gadā skolā atvēra visas ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Mācību valoda bija vācu valoda un tā tika uzskatīta par vienu no labākajām Baltijas ģimnāzijām.

1861. gadā nodeva ģimnāzijas vadīšanu savam sekotājam Martinam Lofleram.

Miris 1868. gada 18. martā Bērzainē pie Cēsīm, pēc tam, kad bija saaukstējies, ziemā glābjot kāda zemnieka sievu.

Jau pēc viņa nāves, Baltijas pārkrievošanas laikā 1889. gadā Krievijas impērijas Tautas izglītības ministrija pavēlēja ģimnāzijai pāriet uz krievu mācību valodu, ko Vidzemes bruņniecība noraidīja, tādēļ 1892. gadā ģimnāziju slēdza. Darbība tika vēlāk atjaunota un skola darbijas joprojām