Aleksandrs Gavriļins – vēstures zinātņu doktors (Dr.hist.), Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors. 

A. Gavriļins ir dzimis 1953. gada 15. jūlijā Rīgā, 1975. gadā viņš absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. 

Aleksandrs Gavriļins ir vairāk nekā 100 zinātnisko darbu, tai skaitā, monogrāfiju autors. Viņa zinātniskie darbi ir veltīti Pareizticīgās Baznīcas vēsturei, sakrālai arhitektūrai, vecticībai, kultūras mantojuma aizsardzībai:

Очерки истории Рижской епархии. 19 век. (Rīgas eparhijas vēstures apcerējumi.) Рига: Филокалия.1999;

Люцинское (Лудзенское) благочиние Полоцко-Витебской епархии во второй половине XIX – начале XX века.(Polockas un Vitebskas eparhijas Lucinas (Ludzas) baznīcas apgabals 19. gs. otrajā pusē – 20. gs. sākumā.) Рига: Филокалия. 2004;

Под  покровом Тихвинской иконы. Архипастырский путь Иоанна (Гарклавса).(Tihvinas ikonas patvērumā. Arhibīskapa Jāņa (Garklava) kalpošanas ceļš.) СПБ: Алаборг, Тихвин: Издательская служба Тихвинского монастыря. 2009;

Латвийские православные священнослужители на Американском континенте.(Latvijas pareizticīgie mācītāji Amerikas kontinentā.)  Москва: Общество любителей церковной истории. 2012. 

Aleksandrs Gavriļins ir 9 rakstu krājumu «Православие в Латвии. Исторические очерки» („Pareizticība Latvijā. Vēsturiskie apcerējumi”) (1993, 1997, 2001, 2004, 2006, 2007, 2008, 2010, 2011) izlaidumu redaktors un sastādītājs; rakstu krājuma «Latvijas materiālās kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas» (Rīga: Latvijas Universitāte, 2008) redaktors un sastādītājs; žurnāla «Православие в Балтии» („Pareizticība Baltijā”) (№ 1(10), Рига, 2012) galvenais redaktors; rakstu krājuma  «Рижский старообрядческий сборник» („Rīgas vecticībnieku krājums”) (1. un 2. izlaid., 2011) zinātniskais redaktors, kā arī daudzu citu.