20. maijā Vašingtonas. D. C. luterāņu kapos guldīts kluss mākslas entuziasts, kādreizējais Liepājas operas iemīļotais premjērs, baritons Aleksandrs Graps. Viņa sirds neizturēja grūtās iekšējās operācijas sekas.
Visu mūžu dega mūzikai un viņam ļoti tuvs bija arī teātris, vienu otru skaņdarbu viņš pats uzrakstījis.

Lai gan beidzis juridisko fakultāti Pēterpils universitātē, par savu mūža darbu viņš bija izvēlējies mākslas ceļu, sirdi piesiedams Liepājas operai līdz pat tās pastāvēšanas beigām.

Tur viņa jaukie tēli un skanīgie dziedājumi labā atmiņā palikuši no Toskas, Dēmona, Rigoletto, Figaro kāzām, Lohengrīna un citām operām. Viņš bija sirsnīgs, kluss, atklāts cilvēks un labs kolēģis. Dotā vārda turēšana viņam bija svēta un kad diriģ. T. Reiters viņu aicinājis uz Rīgu, kur viņam pavērtos lieliska karjera, viņš atteicās, jo solījies būt Liepājas operas solists.

Dzimis Krievijā, latviešu kolonijā "Zvaigznīte", kur viņa tēvs uzcēlis teātra namu.

Mūzikālo izglītību ieguvis Pēterpilī, kur beidzis mūzikas soklu, 1905. gadā par piedalīšanos revolūcijā izsūtīts uz Sibiriju, kur noorganizējis orķestri. Latvijas patstāvības gados bez solista darba operā, bijis arī režisors un vadījis dziedāšanas klasi Liepājas tautas konservatorijā. Piedalījies viesizrādēs Rīgas operā, dziedājis Ceļojošā operā un Radiofonā. Vācijas trimdas gados Memingenā noorganizēja latviešu kori un strādājis par mūzikas skolotāju.

Amerikā ieceļojis 1950. gadā un visu laiku dzīvojis Vašingtonā.
Pēc aizgājēja sēro dzīves biedre, populārā tautas dziesmu dziedātāja Katrīna Aizpora-Grape un 2 pieauguši dēli - čellists Igors Tallinā, Aleksandrs - ASV. Lai vieglas smiltis svešas zemes kapu kalnā lielajam mūzikas mīļotājam!

Avots: "Laiks", 27.05.1961

***