Aleksandrs Kēriks
Aleksandrs Kēriks
- Dzimšanas datums:
- 16.05.1891
- Miršanas datums:
- 11.03.1951
- Mūža garums:
- 59
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48570
- Gadi kopš dzimšanas:
- 132
- Dienas kopš miršanas:
- 26721
- Gadi kopš miršanas:
- 73
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Valkā. Dzīvojis Maskavā, kur izglītojies montieru un tehniķu skolā. Krievu armijā iesaukts 1914. gada septembrī, dienējis 24. Rezerves kājnieku pulkā.
1915. gada oktobrī pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, no tā uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku.
Piedalījies kaujās pie Smārdes, Tīreļpurvā, pie Mazās Juglas.
1917. gada 24. augustā kritis vācu gūstā.
1916. gada 22. jūnijā pie Katriņmuižas pastiprinātas izlūkošanas laikā ar savu vadu, aizstāvoties pret daudzkārt stiprāku pretinieku, atsita 4 triecienus un deva mūsu daļām iespēju atkāpties izejas pozīcijās un aiznest līdzi iegūtās trofejas. Noturējās ieņemtajās vācu pozīcijās līdz pēdējai iespējai un atstāja tās pēdējais.
Pēc brīvības cīņām dzīvojis Rīgā. Bijis Rīgas muitas pasta nodaļas pārziņa palīgs.
Pēc 2. Pasaules kara dzīvojis Rīgas rajona Vīgantos. Bijis Naktssargs Sējas patērētāju biedrībā.
Avots:lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
17.09.1916 | Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.