LKOK nr.3/1136

Kapteinis Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļā.

Apbalvots par izlūku gājieniem 1919. g. februārī pie Lēnas muižas un Ventas.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

***

Aleksandrs Lēvings dzimis 1894. gada 17. maijā Kuldīgā, Somijas zviedra, Kuldīgas apriņķa priekšnieka palīga ģimenē. Ieguvis pamatizglītību Tukuma komercskolā.

1914. g. augustā iestājies Viļņas karaskolā, tā paša gada sept. pārcelts uz Nikolaja kavalērijas skolu, ko beidzis 1915. g. februārī.

Dienējis 2. Petrogradas kavalērijas robežsargu divīzijā kā sotņas un robežsardzes iecirkņa priekšnieks.

Sasniedzis poručika pakāpi

1. Pasaules karā apbalvots ar:

• Annas IV šķiras,
• Staņislava III šķiras,
• Vladimira IV šķiras ordeņiem.

Demobilizēts 1918. gadā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 28. novembrī; iecelts par Baltijas landesvēra 1. atsevišķā latviešu bataljona 1. jātnieku divīzijas komandieri. 

1919. g. 24. maijā kaujā pie Carnikavas muižas Lefings, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un stipro uguni, ar savu divizionu apgāja ienaidnieka spārnu, ar negaidītu triecienu izraisīja apjukumu un piespieda lieliniekus atkāpties, atstājot gūstekņus un trofejas.

1919. g. oktobrī iecelts par Partizānu eskadrona komandieri.

1920. g. maijā - 1921. g. militārā atašeja palīgs Polijā.

Atvaļināts 1921. g. 24. maijā.

Pārgājis Iekšlietu ministrijas dienestā, robežsardzes revidents. Vēlāk ārštata kontrolieris Finansu ministrijā. 

Kāre pēc piedzīvojumiem pamudināja viņu kopā ar draugu Latvijas armijas rezerves virsnieku leitnantu Alfrēdu Kalnbērziņu 1925. gada 4. jūlijā ar motociklu uzsākt ceļu apkārt pasaulei. Ceļojumu viņi bija plānojuši veikt 19 mēnešu laikā un, ieskaitot Latviju, šķērsot kopumā 37 valstis. 

Ceļojumā apkārt pasaulei abi ceļotāji devās ar nieka 40 latiem plānoto 160 latu vietā. Tiesa, ceļojuma gaitā viņi dažādos veidos tika pie papildu līdzekļiem, kurus galvenokārt notērēja, iegādājoties pārtiku un itin bieži remontējot savu motociklu.

Ceļojums bija gan fiziski, gan emocionāli grūts, jo abiem dēkaiņiem bija jāpiedzīvo dažādas situācijas – citas gaišākas un priecīgākas, citas rūgtākas un skarbākas. Īpaši laipni ceļotāji tika uzņemti Lietuvā un Polijā, savukārt Francijā un Itālijā vietējo laipnība ne vienmēr bijusi nesavtīga.

Kā viņi rakstīja ceļojumu vēstulēs, franči no ārzemniekiem peļņas dēļ bija gatavi izspiest visu, pat pēdējo grasi, kas abus ceļotājus nepatīkami pārsteidzis. Francijā abi piedzīvoja arī nopietnu avāriju, bet ar laimīgām beigām – stipriem sasitumiem, nobrāzumiem, nedaudz sadauzītu motociklu, bet laimīgi, ka palikuši dzīvi.

Neatlaidīgi sekojot savam mērķim un turpinot ceļu, abi knapi tikuši līdz Ēģiptes pilsētai Aleksandrijai. Tiesa, motocikls pa ceļam Rumānijā pārdots metāllūžņos, jo vairs nav bijis pienācīgā darba kārtībā – ik pēc 10 kilometriem prasījis remontu. Nokļuvuši Ēģiptē, dēkaiņi ceļojumu apkārt zemeslodei noslēdza, paliekot eksotiskajā Āfrikas valstī uz vairākiem gadiem. 

"Kas Nīlas ūdeni reiz dzēris, tas atgriezīsies to dzert vēlreiz," ar šiem vārdiem Lefings bieži beidza savas intervijas.

1931. g. atgriezies Latvijā, kur piešķirta jaunsaimniecība Tumes pagastā Jaunsātu muižā.

1933-1935. g. atkal aizceļojis uz Ziemeļāfriku. Pēc atgriešanās dienējis Armijas štābā. 

Lai glābtos no apcietināšanas, 1941.gadā emigrējis uz Vāciju. 2. pasaules kara laikā dienestā vācu armijā kā sevišķu uzdevumu virsnieks Melnās jūras flotē.

1943. g. pārcelts uz latviešu leģionu, kur dienējis kā sakaru virsnieks. Kara beigas sagaidījis Vācijā, kur 10 gadus aizvadījis bēgļu nometnē.

Mūža novakarē dzīvojis veco ļaužu mītnē Delmenhorstā, kur 1975. g. 10. februārī miris.

Apbedīts Eslingenes kapsētā.

***

• P.D. Latviešu virsnieka piedzīvojumi uz Nīlas upes krastiem. Latvijas Kareivis, 1932. gada 22. maijs, Nr. 3162., 5. lpp.
• Ceļojums ap pasauli. Latvijas Ērgļi, 1925. gada 1. jūlijs, Nr. 7., 20–21. lpp.
• Alfrēds Kalnbērziņš. Rotmistra Loevinga un leitnanta Kalnbērziņa vēstules no ārzemēm. Latvijas Ērgļi, 1925. gada 1. jūlijs, Nr. 7., 22. lpp.