Aleksandrs Mežciems

* 1891.

                1916. beidzis Tērbatas Universitāti, ķirurģijā un uroloģijā,

                1938. Vilandes 17.

                Avots:        “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.

***

Ārsts, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris

Ordenis LKOK piešķirts 1924. gadā Dzimis 1891. g. 4. apr. Trikātā. Izglītojies Palsmanes draudzes skolā, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.

***

Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.

Dienējis: 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons (pulks)

Apbalvots:

  • 08.1917, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 986332

Papildus informācija:

MEŽCIEMS Aleksandrs Dāvida d. dzimis 1891.04.04. Trikātas pagastā – miris 1960.03.05. Anglijā, 1914.07. iestājies Krievijas Sarkanā Krusta dienestā, no 1915.12.-4.Vidzemes bataljonā, LR armijā iestājies 1919.06. LKOK

***

LKOK nr.3/1695

Mežciems, Aleksandrs

Ārsts-kapitāns 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā.

* 1891. g. 4. aprīlī Trikātas pagastā.

+ 1960. g. 3. maijā Volverhemptonā, Lielbritānijā.

Apbalvots par to, ka 1917. g. 12. janvārī pārcēla pārsienamo punktu no 3 verstīm uz 400 soļiem no priekšējās kaujas līnijas un, redzēdams, ka kaujas laukā paliek daudz ievainoto, zem uguns ar vairākiem sanitāriem pielīda ievainotajiem un daudzus izglāba.

MEŽCIEMS ALEKSANDRS JŪLIJS Dāvida dēls

Bij. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka ārsts, kapitāns.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1891. g. 4. apr. Trikātā. Izglītojies Palsmanes draudzes skolā, Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Beidzis Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. 

1914. g. jūl. iestājies Krievijas Sarkanā Krusta dienestā un dienējis frontes pārsiešanas punktā 30. divīzijā. 1915. g. dec. iedalīts 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, tā sastāvā piedalījies daudzās kaujās.

1916. g. dec. ieguvis medicīnas doktora grādu.

Par kauju nopelniem apbalvots ar

  • Staņislava II, III šķiras,
  • Annas II,
  • Annas III, šķiras ordeņiem.
  • Jura krusta IV šķiras,
  • 3 Jura medaļām.

1917. g. beigās no armijas izstājies. 

1917. g. 12. janv. pie Ložmetējkalna, kad kaujās ievainotajiem draudēja nāve stiprā sala dēļ, Mežciems pēc paša ierosmes pārcēla pārsiešanas punktu 400 soļu attālumā no priekšējās līnijas, tur sniedza palīdzību par spīti briesmām.

Kad 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks sāka atkāpties un liela daļa smagi ievainoto nespēja tam sekot, zem iznīcinošas ienaidnieka uguns kopā ar vairākiem sanitāriem glāba no nosalšanas vai gūsta daudz karavīru. 

1917. g. beigās - 1918. g. jūl. ordinators Tērbatas universitātē, klīnikā, pēc tam devies uz Arhangeļsku, kur iestājies Ziemeļkrievijas flotē, vecākais ārsts uz karakuģa "Jaroslavna".

1918. g. dec. ar šo kuģi devies uz Franciju pēc medikamentiem. Kādu laiku strādājis Francijas kara slimnīcās. 1919. g. pavasarī atgriezies Latvijā. 

1919. g. jūn. iestājies Studentu rotā, aug. nozīmēts par Liepājas lazaretes vecākā ārsta palīgu.

1920. g. paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, iecelts par vecāko ārstu. 

Jau no 1921. g. 1. janv. ķirurgs asistents LU. Strādājis Rīgas pilsētas 1. slimnīcā.

Līdz 1932. g. vecākais ārsts 5. Rīgas aizsargu pulkā.

Vēlāk galvenais ārsts Vispārējā apdrošināšanas biedrībā.

1922-1940. g. prof. J. Alkšņa vadītās LU ķirurģijas klīnikas asistents.

Apbalv. ar TZO.

1944. g. izceļojis uz Vāciju, kur strādājis bēgļu nometnēs.

1947. g. emigrējis uz Angliju, dzīvojis Birmingemā.

Miris 1960. g. 3. maijā Volverhemptonā. (apbalvots arī brālis Jānis).

 

Avoti: news.lv, lkok.com, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitātemācījieslv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis MežciemsJānis MežciemsBrālis08.12.188928.08.1957
        2Jēkabs AlksnisJēkabs AlksnisSievas/vīra tēvs09.08.187007.03.1957
        3
        Arvēds AlksnisSvainis21.05.191019.12.1991

        05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas

        Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.

        Pievieno atmiņas

        Birkas