Vecāki - Antonijs (arhitekts) un Aleksandra (Aleksandra Bielikiewicz).

Ņujorkā 25. marta mūžībā aizgājis viens no latviešu vecākās paaudzes iezīmīgākajiem un īpatnākajiem komponistiem — Aleksandrs Okolo-Kulaks. Skaņradis savā garajā mūžā bija pievērsies gandrīz vai visiem mūzikas žanriem, sākot ar vieglo mūziku jaunības dienās, līdz solo un kora dziesmām, darbiem simfoniskam orķestrim un instrumentālai kamermūzikai vēlākos gados. Viņa darbu klāstā vēl jāpiemin divas operetes un baleta mūzikas fragmenti. Šķiet, ka A. Okolo-Kulaks līdz šim bija vienīgais latviešu komponists, kas savos darbos instrumentālo kamermūziku un solo balsi apvienojis ar elektrisko skaņu lenti, kā, piemēram, kompozicijā "Četri fragmenti". Jaunradē viņš allaž bija sava ceļa gājējs, kas centās izvairīties no visa konvencionālā un meklēja laikmetīgas harmoniskas skaņu krāsas, savdabību apdarē un oriģinalitāti arī formā.
Gan jāpiebilst, ka viņa mūzika ir tālu no mūsdienu avangarda — dodekafonijas, aleatorikas un citiem žanriem, kas dominēja pirms dažiem gadu desmitiem Rietumu mūzikas pasaulē. Komponista darbu saraksts daudzpusīgs un plašs, un pie izcilākajiem jāpieskaita simfoniskā poēma "Pavasaris" (lielam simfoniskam orķestrim), kantāte "Spīdolas vēstījums ", "Četras gleznas" čellam un klavierēm (godalgots Latviešu dziesmu svētku sacensībā Toronto 1961. gadā), "Sonata Breve" klavierēm, Stīgu kvartets nr. 1, Stīgu kvartets nr. 2 (PBLA Kultūras fonda goda balva 1981. gadā), "Reflections of My Soul"solo balsij, klavierēm un stīgu kvartetam ar komponista meitas Janas Okolo-Kulakas poēmas tekstu un "Divertimento" stīgu kvartetam un klavierēm. Pēdējos četrus darbus divās skaņu platēs ieskaņojuši pazīstamais Hofstra stīgu kvartets un basbaritons Jānis Kļaviņš, komponistam spēlējot klavieru partiju. Šīs skaņuplates atskaņotas daudzos ASV radiofonos. Latviešu folkloras mūzikas piesātinātā Stīgu kvarteta nr. 1 atskaņojums paredzēts Latvijā kādā koncertā Rīgā šajā pavasarī. Vēl jāpiemin deviņpadsmitdaļīgais cikls "Balāde" baritonam un klavierēm ar Pētera Aigara tekstu, kā arī daudzas solo un kora dziesmas. Ir notikuši četri viņa darbiem veltīti koncerti Ņujorkas "Carnegie Recital" zālē.

Aleksandrs Okolo-Kulaks dzimis 1906. gada 1. septembrī Liepājā. Viņš studējis tautsaimniecību Francijā un Beļģijā, 1933. gadā Lježas valsts universitātē iegūstot komerczinību doktora grādu. Jau studenta gados viņš gūst panākumus vieglās mūzikas kompozicijas laukā un, sākot ar 1939.gadu, nododas tikai mūzikai, studējot klavieres pie prof. V. Burkata un diriģēšanu pie Klemensa Krausa Saleburgas Mocarteumā. Sākot ar 1939.gadu, A. Okolo-Kulaks ir Liepājas drāmas teātra muzikālais konsultants, bet no 1942. gada muzikālais vadītājs un diriģents Liepājas varietē teātrī "Diana". Pēdējos divus gadus pirms dzimtenes atstāšanas viņš diriģē operešu un baleta izrādes Liepājas operas un baleta teātri. Pēc kara komponists 7 gadus strādā Parīzē par vieglās mūzikas aranžētāju un instrumentētāju. Vairāki simti viņa aranžējumu, kopā ar 20 viņa paša oriģināldarbiem, publicēti dažādos Parīzes mūzikas apgādos. 1952. gadā A. Okolo-Kulaks ar ģimeni pārceļas uz Ņujorku, kur 10 gadus strādā par aranžētāju un redaktoru lielajā Robiņa mūzikas apgādā. Pēdējos gados skaņradis daudz nodevās radošam darbam.
Aleksandrs Okolo-Kulaks bija arī rosīgs latviešu kultūras dzīvē. Viņam bija dziļa interese arī par pasaules kultūras notikumiem, par visu to, ko spēj sniegt daudzie Ņujorkas kultūras iestādījumi. Tā bieži komponistu, kopā ar dzīvesbiedri Matildi Annu un meitu Jānu, varēja sastapt kā Ņujorkas koncertzālēs un opernamos, tā baleta un teātra izrādēs, kā arī muzejos un mākslas galerijās.

Avots: "Laiks", 03.05.1989