Aleksandrs Pelēcis

Dzejnieks un prozaiķis Aleksandrs Pelēcis dzimis 1920. gada 10. aprīlī Mālupes pagasta Ķikšos, miris 1995. gada 12. oktobrī Talsos, apbedīts Sukturu kapos.

1934. gadā beidzis Mālupes pamatskolu, 1939. gadā Alūksnes Valsts ģimnāziju.

No 1939.- 1943. gadam studējis baltu filoloģiju Latvijas Universitātē.

Dzejnieks ļoti pārdzīvojis 1941. gada 14. jūnija deportācijas.

Iespējams, ka Aleksandrs Pelēcis bija pirmais, kurš 1941. gada deportācijas nosauca par "Baigo gadu." Izsūtītajiem veltījis savus dzejoļus: "Dēlu saucēju", "Par trimdinieka ilgām", "Kalnu vanagam", "Māte veļu laikā", kas apkopoti Kārļa Rasiņa apgādā 1943. gadā izdotajā krājumā "Aizsapņošanās".

1941. gada 16. decembrī Rīgas lielākajā laikrakstā "Tēvija" pirmo reizi  tika nopublicēts Aleksandra Pelēča dzejolis "Gaismas zemē", pēc tam dzejoļi tika publicēti gan "Tēvijā", gan "Daugavas Viļņos", gan "Rēzeknes Ziņās" un citur.

Aleksandrs Pelēcis tika iesaukts Latviešu leģionā, iekļauts kara ziņotājos un nosūtīts apmācībās uz Vāciju, taču 1943. gada rudenī atgriezies Rīgā.

No 1944. līdz 1945. gadam strādājis Valkas 1. vidusskolā par skolotāju.

Arestēts 1946. gada 17. janvārī.

Aresta pamatojums: dienējis vācu armijā, sadarbojies ar “Latviešu nacionālo partizānu organizāciju”, publicējis pretpadomju rakstus.

1946. gada 28. augustā Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Kara tribunāls Aleksandru Pelēci tiesāja un piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē.

1949. gada 25. martā uz Amūras apgabala Tigdas rajonu kā tiesātā nacionālista ģimenes locekļi tika izsūtīti - Aleksandra Pelēča māte Minna Pelēce (dz. 1890. gadā), mātes brālis Jānis Teterovskis (dz. 1901. gadā) un mātes māsa Anete Teterovska (dz. 1884. gadā) (skat. dok. Nr.1).

Minna Pelēce un Anete Teterovska 1956. gada 25. decembrī tika atbrīvotas no nometinājuma, Jānis Teterovskis gāja bojā nelaimes gadījumā meža darbos 1956. gada 10. janvārī (skat. dok. Nr.2).

Izsūtījumā pavadīja 23 gadus.

Amnestija tika sagaidīta 1955. gadā, taču atļauja atgriezties Latvijā saņemta tikai pēc 14 gadiem - 1969. gadā.

Pēc atgriešanās Latvijā, dzīvojis Talsos, Laidzes un Dzirnavu ielas namos. Padomju laikā viņam bija iespējams strādāt tikai nekvalificētus darbus.

1994. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Cilvēki stāsta, ka 1995. gadā divas dienas pirms nāves Aleksandrs Pelēcis aizbraucis no Talsiem uz Rīgu un pastaigājies pa Lielajiem kapiem.

2000. gada 31. janvārī dibināta sabiedriskā organizācija „Aleksandra Pelēča lasītava” - dzejnieka kultūrvēsturiskā mantojuma izpētei un saglabāšanai.

Darbi:

  • „Aizsapņošanās : dzejoļi un balādes” (1943),
  • „Dzintara rasa” (1964),
  • „Lapegle : dzejoļi” (1977),
  • ''Talsu leģendas'' (1980),
  • ''Alūksnes grāmata'' (1984),
  • „Spītīgais osis : dzeja” (1987),
  • „Dzintara rasa : dzejoļi” (1989),
  • "Puiciska dvēsele" (1990),
  • „Zilsilgunda : kāda veļulaika dziesma” (1990),
  • „Ar Melno vēju : dokum. atmiņas, dzejoļi” (1991),
  • „Sibīrijas grāmata : liecinājums par divdesmit trim verdzības gadiem” (1995),
  • „Talsu grāmata : pastāsti” (1995),
  • „Aizsapņošanās : dzejoļi un balādes” (1997),
  • „Bērzu grāmata : trimdas vēstules” (2001),
  • „Stiprie raksti” (2008),
  • „Ilgojums : dzeja” (2010).  

Avoti:

  • Aleksandrs Pelēcis atļauju atgriezties Latvijā saņēma tikai 1969. gada 30. aprīlī (skat. dok. Nr. 3, 4).
  • LPSR Valsts drošības ministra ģenerālmajora Alfona Novika apstiprināts lēmums par tiesātā nacionālista Aleksandra Pelēča ģimenes izsūtīšanu (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 5. lp., 5. o.p. lp.)
  • Aleksandra Pelēča vēstule Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājam Kārlim Ozoliņam par atbrīvošanu no nometinājuma un atļauju atgriezties Latvijā (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 36. lp., 36. o.p. lp.)
  • Aleksandra Pelēča lūgums Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam Jānim Kalnbērziņam par atļauju atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijas PSR (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 67. lp.)
  • Latvijas PSR Ministru Padomes 1969. gada 30. aprīļa rīkojums nr. 417-r – atļaut Pelēcim Aleksandram dzīvot Latvijas PSR teritorijā (LVA, 1894. f., 1. apr., 3106. l., 68. lp.)

Avoti: news.lv, LVVA, latvijaslaudis.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Minna PelēceMāte00.00.1890
        Birkas