Dzimis Polijā, Lodzā zemkopju ģimenē. 

1919. gada janvārī iesaukts Sarkanajā armijā, kurā palicis līdz 2. jūnijam.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. jūnijā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.

1919. gada 10. oktobrī Latgalē pie Krapānu sādžas izlūkgājienā apgāja pretinieka ķēdi no spārna, ar patšautenes uguni izraisīja lieliniekos apjukumu un piespieda tos bēgt, tā sekmēdams pretinieka artilērijas baterijas sagūstīšanu un izvešanu pāri frontes līnijai. 

Atvaļināts 1920. gada 16. decembrī.

Dzīvojis Rīgā, strādājis par ormani, vēlāk par šoferi.

Par turpmāko likteni ziņu nav.