Rosīgais latviešu trimdas sabiedriskais un politiskais darbinieks Alfons Reins aizgāja viņsaulē 2002. gada 10. martā Losandželosā. Viņš dzimis 1910. gada 27. maijā Rīgā. Beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, studējis tieslietas, bijis Fratemitas Lettjca loceklis. Pēc Latvijas Universitātes beigšanas strādājis par advokāta palīgu. Otrā pasaules kara noslēgumā nokļuvis Minhenē, Bavārijā, Alfons Reins kopā ar juristu un vēsturnieku profesoru Arvedu Švābi sāka aktīvi darboties latviešu bēgļu apzināšanā un organizēšana, jau pašā sākumā iecerot bēgļu pārstāvību, kas būtu organizēta demokrātiskā ceļā, pretstatā tikko pārdzīvotajiem diktatūru žņaugiem. Pēckara sazināšanās apstākļiem uzlabojoties, jau 1945. gadā A. Švābe, A. Reins un citi latviešu bēgļu pārstāvji, arī Kārlis Kundziņš un Fricis Gulbis, piedalījās Latviešu Centrālās komitejas dibināšanā Lībekā. Alfons Reins kļuva par Bavārijas apgabala latviešu komitejas priekšsēdi. Sabiedrisko darbu Alfons Reins veica arī ASV. 1950. gada aprīli viņš bija viens no Amerikas latviešu apvienības organizēšanas sanāksmes dalībniekiem Ņujorkā. Kopš tā laika piedalījies arī gandrīz visos ALAs kongresos, vairākkārt bijis kongresa vadītājs un viens no vicepriekšsēžiem. Arī Alfona Reina dzīvesbiedre Ināra Reina latviešu sabiedriski politiskajā dzīvē bija tikpat rosīga. No 1976. līdz 1982. gadam sešos ALAs kongresos viņu ievēlēja par vicepriekšsēdi Rietumu apgabalā. Ināra pāragri nomira 1983. gadā. Alfons Reins aktīvi darbojās arī Losandželosas latviešu saimē. Viņš bija ilggadējs Dienvidkalifornijas latviešu biedrības priekšnieks un valdes loceklis. Alfonam Reinam un Inārai Reinai Losandželosā nodibinājās labi sakari ar Kalifornijas republikāņu partijas izciliem pārstāvjiem. Tas palīdzēja populānzēt Latvijas vārdu un latviešu tautas problēmas. Alfons Reins gadu gaitā pameta algas darbu un ciešāk iesaistījās nekustamo īpašumu iegādē un pārvaldīšanā. Pēc Latvijas Valsts atjaunošanas viņš bieži brauca uz Latviju un uzturējās tur katru gadu ilgāku laiku. 1999. gada beigās Alfonu Reinu braucamkrēslam piesaistīja smadzeņu trieka, kas paralizēja ķermeņa kreiso pusi. Cik iespējams, Reins centās nepakļauties nelaimei. Viņš jau iepriekš bija nobinājis sakarus ar Latvijas valsts arhīvu, nododams tam lielāku savu trimdas dokumentu krājumu. Ar palīgu rakstīšanā Alfons Reins pat sagatavoja referātu "Trimdas arhīvi atgriežas" sanāksmei 2000. gada septembrī Rīgā. Triekas sekas Alfonu Reinu tomēr pakāpeniski novājināja. Bojāta bija arī redze un dzirde. Viņš pats ilgojās, kaut ciešanas ātrāk beigtos. Var teikt, ka savā turpat 92 gadus ilgajā mūžā Alfons Reins panācis, ka viņa vārds uz visiem laikiem paliks ierakstīts Amerikas latviešu trimdas vēsturē.