Dzimis 1902. g. 26. dec. Rīgā bijušā Kauņas gub. Paņevežas apr. Čipēnu pag. (tag. Lietuvā) zemnieka un namsaimnieka, arhivāra ģimenē.

Tēvs Teofīls Antons, māte Katrīna Margarita, dz. Ābele. Latvietis.

No 1912. g. mācījies Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

1. pasaules kara laikā divus gadus bijis bēgļu gaitās Tērbatā.

Vēlāk vācu okupācijas laikā mācījies Rīgas vācu klasiskajā ģimnāzijā. Mācījies Rīgas pilsētas 1. vidusskolā. 1921. g. kā eksternis nokārtojis ģimnāzijas programmas pārbaudījumus Izglītības ministrijas komisijā. No 1921. g. aug. studējis LU inženierzinātnes, no 1921. g. sept. tieslietas (beidzis 1929. g. nov.).

No 1924. g. marta jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā (no 1926. g. apr. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis 2. kriminālnodaļā, 1. civilnodaļā, dažādu Rīgas iecirkņu miertiesnešu pakļautībā, Rīgas–Valmieras Zemesgrāmatu nodaļā.

1928. g. janv. iecelts par papildu miertiesnesi,.

No 1929. g. jūl.–1930. g. jūn. Rīgas pilsētas 7. iecirkņa miertiesnesis.

No 1930. g. 26. jūn. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, darbojies apelācijas nodaļā un civilnodaļā. No 1935. g. 24. janv. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis tirdzniecības reģistra nodaļā, no 1935. g. nov. 1. civilnodaļā. Latvju–lietuvju vienības, Latvijas Tiesnešu biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā līdz 1944. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 1. civilnodaļā.

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

Neprecējies.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 533., 534. l.; 73. l., 245. l.; 3727. f., 1. apr., 23. l., 143., 226. lp.; 27. l., 23. lp.; 7427. f., 1. apr., 4655. l.; EVP; AL; LUAJ.

No Tiesu palātas 1935. g. 30. janv. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam H. Lazdiņam: “Ministru kabinets š. g. 24. janvāra sēdē pārcēla, uz pašu lūgumu, Rīgas apgabaltiesas locekli Kārli Kļaviņu un Jelgavas apgabaltiesas locekli Alfonu Klingo vienu otra vietā, t. i., iecēla Kļaviņu par Jelgavas apgabaltiesas locekli un Klingo – par Rīgas apgabaltiesas locekli.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 534. l., 7. lp.).

No A. Klingo 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas: “Mans tēvs, kurš miris 1936. gada 16. jūnijā, nodarbojās Rīgas apgabaltiesas arhīvā sākumā kā kancelejas darbinieks un vēlāk kā arhivārs; miris pēc aiziešanas pensijā. Māte ir latviete [..], rīdzniece, nodarbojas ar mājsaimniecību, bet pašlaik ir darba nespējīga, un es viņu uzturu. Māsa beigusi Latvijas Universitātes filoloģisko fakultāti, strādā kā skolotāja Bauskas valsts vidusskolā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 533. l., 27. lp.)