Režisors Alfrēds Alksnis, kas pēc ilgstošas tuberkulozes ārstēšanas Gautingas sanatorijā, pēdējā laikā dzīvoja Veilheimā, miris 20. oktobrī. Šovasar viņam atrada ļaundabīgu audzēju un izdarīja operāciju, tomēr ar to nav izdevies paglābt 57 gadus vecā mākslinieka dzīvību.
Alfrēds Alksnis dzimis Rīgā kā amatnieka dēls 1902. gada 1. augustā, skatuves mākslu mācījies Zeltmata dramatiskos kursos un ar 1926. gadu sāka darboties Nacionālā teātrī, izceldamies ar raksturlomu tēlojumiem. Viņam tomēr interesēja ne vien tēlošana, bet arī režija un 1933. g. Alksnis Nacionālā teātrī sekmīgi debitēja arī ar režiju. Rezultātā viņš saņēma komandējumu skatuves mākslas studijām uz Parīzi un Vīni. Atgriezies no komandējuma, Alksnis uzņēmās Sabiedrisko lietu ministrijas mākslas nodaļas vadību.
Alkšņa veselība nebija stipra jau kopš jaunības, bet trimdas laikā Vācijā tā vēl vairāk pasliktinājās un mākslinieks gadiem ilgi bija atrauts aktīvai darbībai, ārstēdamies Gautingas sanatorijā pie Minhenes. Viņš jau bija sanatoriju atstājis un Veilheimā stājies pie teātra izrāžu organizēšanas ar vācu aktieriem, kad viņu piemeklēja ļaundabīgs audzējs, kas to arī noveda kapā.
Savas ilgstošās slimības laikā Alksnis ar lielu sīkstumu turējās pie dzīves un nākotnes nodomiem — sagatavojās par radio raidījumu producentu un spīkeru, apmācīja šai nozare arī citus, taču nepaguva iegūtās zināšanas likt lietā. Mākslinieks atstāj dzīves biedri un meitu, kas dzīvo Savienotās valstīs.

Avots: Londonas avīze, 30.10.1959

          Laiks, 20.05.1952