Alfrēds Feils

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
29.05.1902
Miršanas datums:
05.10.1942
Kategorijas:
Diriģents, Komponists, Padomju represiju (genocīda) upuris, Ērģeļnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis 1902. gada 29. maijā Rīgā bankas direktora Kārļa Feila ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā Feilu ģimene devās bēgļu gaitās uz Krieviju. Pēc atgriešanās dzimtenē mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā (1920-1923). Studēja Latvijas konservatorijā, kur apguva ērģeļu spēli Paula Jozuusa klasē, mācījās mūzikas teoriju un kompozīciju pie profesora Jāzepa Vītola, piedalījās koncertos kā koncertmeistars un ērģelnieks.

Vecāki mudināja bērnus apgūt valodas. Viena no trim māsām — Lilija, bijusi Reitera kora un vēlāk Bruno Skultes kora dziedātāja, beigusi angļu institūtu. Otra māsa Marta — franču liceju. Trešā māsa - Erna. Alfrēds savukārt prata angļu, vācu, franču un krievu valodu. Vecāku mājā pulcējās daudz interesantu cilvēku. Topošajam komponistam nozīmīga bija ikviena tikšanās ar mātesbrāli, Latvijas flotes admirāli Teodoru Spādi. Ar viņa tekstu radusies arī viena no A. Feila dziesmām.

1928. gadā absolvēja Latvijas Konservatoriju ar brīvmākslinieka-ērģelnieka diplomu. 1930. gadā sāka strādāt Daugavpilī par Latgales Tautas konservatorijas skolotāju, bija tās direktors (1932-1941). Vienlaikus bija Daugavpils 1. pilsētas ģimnāzijas mūzikas skolotājs, Daugavpils Latviešu biedrības jauktā kora diriģents, ar kuru piedalījies 1938. gada IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā un 1940. gada Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Līdztekus tiešajiem darbiem nodarbojās ar kompozīciju, rakstīja kora un solo dziesmas, orķestra skaņdarbus, publicēja mūzikas kritikas rakstus un recenzijas. Komponējis koru dziesmas - gan laicīgās, gan garīgās, klavieru un pūtēju orķestru skaņdarbus.

1938. gada IX Dziesmu svētkos vīru kori dziedāja Alfrēda Feila dziesmu "Atdzimšanai". Dziesma ieguva pirmo godalgu.

1941.gada deportāciju laikā arestēts un izsūtīts uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā, kur gājis bojā Gulaga soda nometnē pie Jeņisejskas 1942. gada 5. oktobrī. Aresta dienā komponists vēl paguva aizvest ģimeni — sievu Minnu, meitiņas Laimdotu un Amaldu (prec. Zaķe), kā arī Jānīti, kas vēl nebija gadu vecs — uz drošāku vietu Daugavpils nomalē. Pats vēl steidzās nodrošināt logus savā dzīvoklī, lai bombardēšanas laikā neizbirtu stikli. Veltīgi. Komponistu arestēja. Nams, kurā bija Feilu dzīvoklis, nodega līdz pamatiem, līdz ar bagātīgo nošu bibliotēku, rūpīgi krāto skaņu plašu kolekciju, klavierēm un visu citu. Un tāpēc, lai arī kā mēs vēlētos ielūkoties A. Feila skaņdarbu sarakstā, tas nevar būt pilnīgs, jo lielākā skaņdarbu daļa gājusi zudumā. Saglabājušās vairāk nekā 80 vienības: iespiestas notis, rokrasksti, pa kādam citu komponistu melodijas harmonizējumam, ko pats komponists diezin vai iekļautu savu skaņdarbu sarakstā.

Miris Sibīrijā.

Avots: IX Dziesmu svētku brošūra

           Latvju mūzika, 01.01.1994

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis FeilsKārlis FeilsTēvs00.00.187120.05.1955
        2
        Marta FeilaMāte00.00.188413.06.1964
        3
        Jānis FeilsDēls12.11.194027.07.2011
        4Laimdota FeilaLaimdota FeilaMāsa07.04.193604.06.1943
        5
        Erna ZankevicsMāsa05.12.1903
        6
        Lilija Feila-ĀboltiņaMāsa02.02.1909
        7Minna FeilaMinna FeilaSieva
        8Teodors SpādeTeodors SpādeOnkulis07.03.189125.07.1970
        9Juris ZankevicsJuris ZankevicsSvainis04.12.188427.08.1954
        10
        Nikolajs ĀboltiņšSvainis26.08.189520.07.1982

        Nav norādīti notikumi

        Birkas