Alfrēds Gulbis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
13.07.1913
Miršanas datums:
09.05.1977
Apglabāšanas datums:
13.05.1977
Mūža garums:
63
Dienas kopš dzimšanas:
40437
Gadi kopš dzimšanas:
110
Dienas kopš miršanas:
17126
Gadi kopš miršanas:
46
Tēva vārds:
Augusts Jūliuss
Papildu vārdi:
Alfreds
Kategorijas:
Mācītājs, Pedagogs, skolotājs, Skauts, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis 19. (6. pēc v. st.) VII 1913. Balvu pag. Aizezera Ozolkalnos lauksaimnieka Augusta Jūliusa Gulbja (24.VI 1880. Viļakas pag.) un Matildes, dzim. Čops (18.III 1887. Balvu pag.), 3 dēlu ģimenē kā vidējais dēls; vecākais brālis miris 1915., jaunākais brālis dzimis 1917. 

1923. rudenī uzsācis mācības Vīksnumeža 4.kl. pamatskolas 2.kl. Pēc skolas beigšanas pārgājis mācīties uz Balvu pils. 6.kl. pamatskolas 5.kl. 

1928. rudenī iestājies Teoloģiskā institūta garīgā ģimnazijā Rīgā. 

1930./31. m.g. apmeklējis LELB ģimnaziju Rīgā, kur mācījies no 25.VIII 1930. līdz 15.VI 1932. 
1932. absolvējis LELB ģimnaziju. 

13.IX 1932. iestājies LŪ Teoloģijas fakultātē, stud.theol. (matr. nr.17163). Studiju laikā dzīvojis Baznīcas virsvaldes studentu kopmītnē Rīgā, Kalnciema ielā 93. Sācis piedalīties praktiskā draudžu darbā; strādājis svētdienas skolā un noturējis dažus svētdienu dievkalpojumus kopmītnes lūgšanu zālē. Pirmajā studiju gadā nokārtojis otrā gada minimumu, ebreju valodu un vispārējo psīcholoģiju.

1933. gadā sācis kalpot Rīgā, Sv. Trīsvienības dr. pie studentu korporācijas Fraternitas Academica goda filistra, mācītāja Kārļa Irbes; aprūpējis Rīgas Sarkankalnu un Aleksandra augstumu garīgi slimo slimnīcas un Balto krustu. 

1934. gadā devies uz Jelgavu, kur paralēli mācītāja darbam bijis 1. iekšējās misijas dibinātājs un vadītājs. Jelgavā strādājis par skolotāju Skolotāju institūtā, technikumā un arodskolā. 

1940. gadā beidzis studijas LŪ ar cand.theol. gradu. Pēc Teoloģijas fakultātes likvidēšanas padomju okupācijas laikā, X 1940. pie Ev. lut. bazn. virsvaldes izturējis pārbaudījumus pro venia concionandi et pro ministerio. 8.XII 1940. tiek ordinēts mācītāja amatā, iegūstot pamatskolas, arodskolas un vidusskolas ticības mācības skolotāja tiesības. 

No 1940. līdz 1944. bijis Jelgavas prāvesta iecirkņa Jelgavas pilsētas ev. lut. Sv. Vienības dr. adjunkts mācītājs; vadījis Jelgavas iekšmisijas darbu. 

Ar Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas Skolotāju cenza komisijas XII 1941. lēmumu cenzēts par vidusskolu skolotāja kandidātu bez augstskākās izglītības ētikā un ticības mācībā ev. lut. ticīgiem. 

No 1.XI 1941. līdz 1944. strādājis par ticības mācības skolotāju Jelgavas valsts Skolotāju institūtā., vienlaikus līdz 1.I 1943. strādājis par ticības mācības un pilsoņu mācības skolotāju Jelgavas valsts arodskolā un technikumā. 

Ar Izglītības un kultūras ģenerāldirekcijas Skolotāju cenza komisijas 23.III 1943. lēmumu cenzēts par pilntiesīgu vidusskolu un arodskolu skolotāju ticības mācībā ev. lut. ticīgiem un ētikā.

Tautas palīdzības org-jas Jelgavas apr. priekšnieks un Kaŗavīru palīdzības organizācijas Jelgavas pils. nod. priekšnieks. 

1944. rudenī pēc Jelgavas sagraušanas devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No IX 1944. līdz II 1945. bijis bēgļu mācītājs un aprūpes vadītājs Drēzdenē, Saksijā, vēlāk Greicā, Tīringenā. No 1945. līdz X 1949. bijis Fišbachas nometnes komandants, skolotājs Kārļa Skalbes pamatskolā un ģimnazijā. Darbojies kā Bēgļu palīdzības pārstāvis Saksijā; bijis Bavārijas apg. jaunatnes audzināšanas padomes loceklis. Bijis YMCA pr. Fišbachā un YMCA apg. pārstāvis. No X līdz XII 1949. bijis LWF pārstāvis Šveinfurtes izceļotāju nometnē, kalpojis par mācītāju. 

1949. izceļojis uz ASV.  No I 1950. līdz VI 1952. bijis mācītājs dažādās Čikagas ev. lut. dr. Viskonsinas pavalstī (Wisconsin), kā arī Ziemeļkarolīnas (North Carolina) un Dienvidkarolīnas (South Carolina) pavalstīs. 

VII 1952. ieradies Venecuēlā, Karakasā (Caracas), kur LWF uzdevumā sācis organizēt dažādu tautību lut. draudzes. No 1952. līdz 1974. bijis Venecuēlas latv. ev.lut. dr. mācītājs. Bijis Venecuēlas lut. dr. apv. prezidents un prezidējošais mācītājs Karakasas daudzvalodu luterāņu dr. (Iglesia Evangelica Luterana “La Resurreccion” De Caracas). Kopš 1960. bijis Latvijas konsistorijas pārstāvis Venecuēlā. 

1961. archibīskaps Dr. T. Grīnbergs, lett. iecēlis A. Gulbi par savu pārstāvi Venecuēlā. 

11.VIII 1974. vad. 1. latv. dievkalpojumu Tobago salā pēc 288 g. (kopš 1686.). 

Sava drauga māc. Frīdhelma Gorāla aicināts, 1974. beigās pārcēlies uz Vāciju, kur apkalpojis vācu ev. lut. dr. Zeibersbachā (Seibersbach) un Štrombergā, kas bijusi izkliedēta pa 7 baznīcām.

LSCO biedrs no 1925. (no psk. laikiem Balvos); bijis 101. skautu pulciņa biedrs līdz sk. beigšanai. Bijis skautu mācītājs Jelgavā. Bēgļu gaitās Vācijā bijis skautu vienības vadītāja vietnieks.

Stud. laikā LŪ Teoloģijas fak. 1933. rudenī iestājies fakultātes stud. b-bā; bijis b-bas valdes loceklis un pr.

DV apvienības biedrs.

Visu savu kalpošanas laiku Alfrēds Gulbis ļoti rūpējies par dzīves pabērniem - slimajiem, grūtībās nonākušajiem tautiešiem, darba nespējīgajiem. Sevišķi pēdējiem viņš centies un arī sagādājis pabalstus. Viena no viņa visskaistākajām īpašībām bijusi viesmīlība. Pastorāts vienmēr bijis atvērts draudzes locekļiem un draugiem. Alfrēdam Gulbim pašam nav bijusi ģimene, bet viņš  pieņēmis un izskolojis  vairākus audžubērnus - stud.iur. Andreju Grotu, senātora Grota dēlu un stud.theol. Vitoldu Gobiņu, ērģeļu mākslinieku Kristianu Grundmanu un vecas spāņu aristokrātu dzimtas pēcnācēju Leriju de la Vegu (Larry De La Vega).

Nodarbojies  ar rakstniecību, sarakstījis vairākus īsos stāstus, vienu bērnu lugu, esejas, miniatūras, skices un tēlojumus, arī dzejoļus. Rakstījis reliģiskus un filozofiskus apcerējumus. Sastādījis Dziesmu grāmatu, kuŗa izdota 1947. Štutgartē. Nelieli A. Gulbja tēlojumi apkopoti grāmatiņā Pie sapņu ezera (1947). 

Atzīmējot valodu kopdraudzes 20 darba gadus, apbalvots ar Nopelnu krustu (ar zelta vainadziņu).

​9. V 1977. miris ar sirdstrieku savās mājās Hunsrikā, Štrombergas ciemā, Vācijā. 13.V 1977. apglabāts Štrombergas (Stromberg) kapsētā.

Luterticīgs; bijis Balvu ev. lut. dr. loceklis. Pēc 3.kl. beigšanas 1931. vasarā iesvētīts Balvu baznīcā.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts 1933.II. Visp! k!ts 2.X 1933. Kr!t! N. Ozols, kr!m! O. Uršteins. Spec! k!ts 29.X 1934. K!tā ievēlēts par s/l sen!, vsen!, sekr!, old!, ref! vak! sekr!, ref! vak! pr., ref! vak! pr. subst! I!T!t! Filistrējies 1940. 1952., t/l sen! amatā esot, ierosinājis internā žurnāla M!Z!Z! izdošanu.

LVVA, 1632.f., 1.apr., 7288.l.,
LVVA, 4266.f., 1.apr., 10.l., 77.-78.lp.,
LVVA, 7427.f., 1.apr., 16835.l.,

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. I sēj. Rockville, Merilendā, ASV: ALA Latv. institūts, 1983,
526.-527.lpp.,

M!Z!Z! nr.14, 1977. rudens sēm. Fil! Eduards Pētersons. Kr!t! Alfredu Gulbi pieminot, 37-38.lpp., Fil! Valters Līventāls. Pectus facit theologum, 40.-41.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija, 2004, 141.-147.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija. Sast. Kārlis Līdaks (Līdaka), Fraternitas Academica, Rīga 2005, 116., 118., 119., 121., 241.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 90. Korporācijas vēstures un biedru biografiskā enciklopēdija 1925-2015. Sast. Kārlis Līdaks (Līdaka), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2015, 14., 119., 119. 121., 122., 124., 363.-364., 423., 426., 436., 440., 451., 473., 475., 629.lpp.,

Studentu korporācijas Fraternitas Academica vēstures un biedru biografisko enciklopēdija 1925-2017 Album Fratrum Academicorum MMXVII. Sast. Kārlis Līdaka (dzim. Līdaks), Fraternitas Academica Filistru biedrība, Rīga 2017, 15., 127., 129., 130., 132., 412.-414., 480., 483., 484., 489., 498., 515., 539., 540., 541., 713.lpp.,

http://www.alaidd.org/upload/1317898217_LF_1972_04_07_no_A.Gulbja.PDF,

http://www.alaidd.org/upload/1319630359_LF_1973_01_22_vestule_no_A.Gulbja.PDF,

http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=422,

https://nekropole.info/lv/Alfreds-Gulbis,

Laikraksts Vaduguns (Balvi), nr.108, 11.IX 1990. Mārīte Šperberga. Katram savs gaismas ceļš ejams, 3.lpp. https://ej.uz/xwx1

*********************************************************************************************************

Virsmācītājs.

1940-1944 bija Jelgavas Sv. Vienības dr. mācītājs, vadīja Jelgavas iekšmisijas darbu.

***

 * 1913. VII 19. + 1972.

                1940. XII 08. ordinēts,

                1935/1942. Jelgavas Vienības ev. lut. draudzes mācītāja adjunkts,

                1942. pieteicas Brīvprātīgo vienībā.

                Avots:       „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;

                                „Baznīcas kalendārs“, R., 1942.;

                                „Baznīcas Ziņas“ # 5/1942.

***************************************************************************************************************

Kapakmenī ir šāds uzraksts:
           ALFREDS GULBIS
                 PFARRER
   1913             -                   1977
   FAITH  -  GLAUBE  -  TICĪBA
HOPE  -  HOFFNUNG  -  CERĪBA
 LOVE   -  LIEBE   -  MĪLESTĪBA
               1. KOR. 13/13
FRATERNITAS ACADEMICA
LATVIEŠU DRAUDZES LOCEKĻI VENECUĒLĀ

Avoti: jzb.lv, biographien.lv, ASV latviešu laikraksts "Laiks", Album Fratrum Academicorum

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas