Alfreds Ripa dzimis 1936.gadā Talsu rajona Dzedru ciemā.

1956.gadā beidzos Bulduru dārzkopības tehnikumu

1961.gadā absolvē Mičurina Augļkopības-dārzeņkopības institūtu Ļeņingradā. 

Pēc institūta absolvēšanas 1961.gadā jaunais speciālists sāk strādāt Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijā/

1962.gadā iestājas LPSR ZA Bioloģijas institūta aspirantūrā un pēc tās pabeigšanas turpina strādāt Bioloģijas institūtā Salaspilī par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku, pētot perspektīvas lopbarības kultūras.

1967.gadā aizstāv zinātņu kandidāta disertāciju "Dažu pākšaugu veģetatīvo daļu aminoskābju un olbaltumvielu raksturojums"/

Tam seko enerģiskā jaunā zinātnieka ražīgākais darba posms -

1958.gadā viņš sāk strādāt jaundibinātajā Zinātņu akadēmijas (vēlāk - Nacionālajā) Botāniskajā dārzā, kur arī darbojas turpmākos 60 gadus, sākumā - par direktora vietnieku zinātniskajā darbā,

kopš 1977.gada - par pārtikas augu laboratorijas vadītāju.

Laboratorija kļuva par sektoru, vēlāk - par Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļu, bet bieži vien gan dārzā, gan ārpus tā to dēvēja vienkārši par Ripas nodaļu.

Alfreds Ripa ir 13 grāmatu, 80 zinātnisko un teju 300 populāri zinātnisko rakstu autors. Viņš piedalījās daudzās padomēs un komisijās: savvaļas ogulāju, meža nekoksnes resursu, ogu kultūru selekcijas un šķirņu novērtēšanas, kā arī bija ilggadējs Botāniskā dārza Zinātniskās padomes loceklis.

Alfreds Ripa izveidojis 8 lielogu dzērveņu (‘Kalnciema Agrā’, ‘Kalnciema Tumšā’, ‘Kalnciema Ražīgā’, ‘Septembra’, ‘Salaspils Melnās’, ‘Dižbrūklene’, ‘Tīna’, ‘Salaspils Agrās’) 3 augsto zileņu (‘Salaspils Izturīgā’, ‘Lielogu’, ‘Augusta’) un 2 sausseržu šķirnes (‘Lielogu’, Salaspils Vēlās’). Daudzas no tām ieguvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs - Polijā, Lietuvā, Holandē, Zviedrijā.