Diplomēts dārzkopības instruktors ar sapni kļūt par izcilu lidotāju, bet 1930.gadā Alfrēds Videnieks iestājas Zeltmata vadītajos teātra kursos. 1933.gadā sāka aktiera gaitas Liepājā. Pirmā lielā loma bija Krustiņš R.Blaumaņa "Pazudušajā dēlā". Jau 1937.gadā A.Videnieks debitēja Nacionālajā teātrī. Viņš bija pieņemts mīlētāju lomām.

Nacionālajā teātrī A.Videnieks strādāja no 1937.gada līdz aiziešanai pensijā 1992.gadā. Teātra kritiķi viņu raksturoja kā intelektuālu, temperamentīgu raksturlomu tēlotāju ar daudzveidīgiem skatuviskās izteiksmes līdzekļiem un izkoptu runas kultūru. A.Videnieks teātrī ir tēlojis Krustiņu R.Blaumaņa "Pazudušajā dēlā", Glumovu A.Ostrovska "Arī gudrinieks pārskatās", Zarēnu Kārli A.Upīša "Zaļajā zemē", Protasovu Ļ.Tolstoja "Dzīvajā mironī", Raskoļņikovu F.Dostojevska "Noziegumā un sodā", Hamletu V.Šekspīra "Hamletā", Albertu H.Gulbja "Albertā".

 No 1949.gada viņš filmējās gan Rīgas kinostudijas, gan padomju republiku filmās. Ievērojamākās no tām ir 1962.gada filma "Diena bez vakara" un 1971.gadā tapusī "Nāves ēnā", kurā Videnieks atveidoja vecā Daldas lomu. A.Videnieks ir piedalījies arī filmās "Šķēps un roze", "Sprīdītis".

Dēli  - Lauris un Uģis dzimuši laulībā ar televīzijas režisori Martu Videnieci-Iksīti.