Allans Čumaks - cilvēks, kura sevi dēvēja par ekstrasensu un dziednieku. Ieguvis žurnālista izglītību, Čumaks strādāja Centrālajā TV, kur cita starpā gatavoja raidījumu par dziedniekiem-šarlatāniem, kurus viņš grasījās atmaskot. Strādājot pie šī materiāla viņš ātri vien saprata, ka tā ir viena "zelta ādere" - cilvēku vientiesībai nav robežas. tāpēc ar to var pelnīt. Tā viņš, gūdams atbalstu arī TV vadībā, sāka ārstēt cilvēkus no TV ekrāniem, stāstot visneticamākās muļķības, pie reizes testētjot masas, cik viegli ar tām ir manipulēt.

Vidē, kur lielākā daļa sabiedrības dzīvoja pēc principa, ka "ja avīzē raksta, ir jātic", viņš ātri vien kļuva par vienu no Perestroikas iespēju simboliem, uzskatāmi demonstrējot, ka slaukt apkārtējos var arī TV ekrānā kustinot rokas virs 200 gramu glāzes ar hlorainu krāna ūdeni. Vēl pirms gandrīz 30 gadiem Čumaks, Kašpirovskis un vēl kādi piemirsti personāži, palašina seno teicienu, ka papīrs panes visu. Kā izrādījās, papīram draudzīgi blakus var novietot gan radio, studijas vai skatuves mikrofonu, gan TV ekrānu. 

Tas tiešām bija kaut kas neticams, ka notiek šie seansi, kuros Padomju Savienības TV Pirmajā kanālā viņš ikvarus "uzlādēja ar enerģiju" krāna ūdens glāzi, dažādus krēmus un smēres. Pie kam, pats nerunājot ne vārda, tikai kaut ko bez skaņas murminot zem deguna. Katru dienu 5 minūtes pēc galvenā ideoloģiskā raidījuma "Laiks" ("Время"), kurā muša kadrā nevarēja ielidot bez Politbiroja akcepta - tas, nudien, nebija nejauši. 

Nav šaubu, ka Ideoloģizetajā padomju TV tas bija kāds, plašākai sabiedrībai nezināms, socioloģisks eksperiments, kā manipulēt ar sabiedrību. Jautājums - cik daudz? Kā izrādījās - vairāk nekā varētu sagaidīt. 

Allans Čumaks, kurš sāka darbu kā sporta komentētājs, pamazām sadalīja ēteru kopā ar vēl vienu "TV dziednieku" - Kašpirovski, kura šovmena arsenāls bija daudz plašāks. Katrā ziņā, abi šie personāži parādīja, ka pēc brīnumiem izslāpušajai tautai ir nepieciešams jauns opijs, kas ļau atpūsties saprātam, un peldēt visnereālākajās fantāziju straumēs, bet ir tikai vārgi ziediņi vēlākos gados rādītiem realitātes šoviem un pseido-zinātniskiem raidījumiem. 

Kā jau minēts iepriekš, strādājot TV, viņš vispirms gatavoja raidījumu par viltus zinātniekiem un šarlatāniem, kuri uzdodas par ārstiem vai dziedniekiem, nosaucot to par netradicionālu medicīnu.

Pats Čumaks mēdza stāstīt, ka iekšējas balsis viņam diktē tekstus par ārtniecību un dziedēšanu. Viņš pats, atklājot savas iekšējās enerģijas un spēku, ir šo balsu diktēto pierakstījis. Tas viņam, kā profesionālam žurnālistam, deva iespēja sarakstīt par savām brīnumspējām vairākas grāmatas un ilgstoši ar to vienkārši pelnīt naudu. Liekas, kas gan mūsdienās var tam ticēt?

Taču. dzīve turpinās, jau ir 21.gadsimts, un joprojām izkrāsoti, neveslīgi bāli ļaudis turpina TV ekrānos savas "ekstrasensu cīņas", dziedāt, dejot un ēst ar zvaigznēm, kas, iespējams, rada ilūziju, ka panākumiem dzīvē pietiek ar parādīšanos īstā laikā un vietā ekrānā, nevis smagi un pamatīgi apgūstot zināšanas un prasmes kopš bērnības. Tiesa, šie raidījumi vismaz nenodara tiešu un netiešu ļaunumu cilvēkiem, kuri rūpīgi sēdēja pie TV ekrāna ar savu trīslitru burku tā vietā, lai savlaicīgi dotos pie ārsta.

Viņš ir dzimis Maskavā, kur arī ir miris 83 gadu vecumā.

Palika sieva - Ludmila, meita Jeļena (1967), un dēls Dmitrijs (1984).