Andrea Rita Dvorkina bija amerikāņu radikāla feminisma rakstniece un kreisā aktīviste, kura vislabāk pazīstama ar savu pornogrāfijas "analīzi".

Augusi kreisi noskaņotā ebreju ģimenē, kopš bērnības savas fantāzijas īstenoja rakstot dzejoļus. Mācījās Grieķijā, kur kļuva par sociālu aktīvisti, piedaloties dažādās publsikās un arī skandalozās akcijās:

• par kontracepcijas līdzekļu legalizāciju skolā
• par abortu legalizāciju,
• pret karu Vjetnamā u.c.

Protests un dalība šādos vai citos pasākumos viņai kļuva par tādu kā dzīves aicinājumu.

Būdama atklāta lezbiete, visiem par lielu pārsteigumu, apprecējās ar atklātu geju Džonu Stoltenbergu.

Pirms tam, darbojoties Amsterdamā anarhistu vidē, bija reģistrējusi vēl vienu laulību, taču vēlākie paziņojumi par vardarbību bija ļoti grūti nošķirami no aprakstītajām fantāzijām un nepiepildītām vēlmēm viņas darbos.

Viņas feministiskie raksti, sākot ar 1974. gadu, aptver 30 gadus. Dvorkina izpaudusies, mēģinot rakstīt deviņas, it kā  zinātniskās literatūras, grāmatas, divos romānos un stāstu krājumā.

Viņas pamatnostādne bija, ka jebkura erotiska un pornogrāfiska rakstura publikācija veicina vardarbību pret sievietēm un ir iemesls izvarošanām, bet vīrietis apriori ir vardarbības un ļaunuma sakne. Viņas viens no pirmajiem darbiem, pēc kritiķu atzinuma, ir Marķīza de Sada darba pielāgojums (pārlikums) mūsdienu izpratnei par pornogrāfiju un visu, kas ar to saistīts.

Dvorkina konsekventi uzstāj, ka laulībā vīrietis ir dominants, kuram, pēc vecmodīgas izpratnes par laulāto attiecībām, pienākas arī sekss. Viņa uztāj, ka jebkurš dzimumakts heteroseksuālās attiecībās (arī laulībā) ir vardarbīgs, t.i., tā ir vērtējama tikai un vienīgi kā izvarošana. Pat ja abi laulātie vēlas tuvību, jo, raugi, likums liedz iespēju sievietei jebkurā tuvības brīža stadijā atteikties no tās. Tāpēc seksuāla tuvība (arī laulātiem) esot izvarošana, un tā esot jāuzskata līdz brīdim, kamēr netiks kriminalizētas seksuālās attiecības laulībā un proti - likumā ir jāparedz kriminālatbildība vīrietim, kurš laulībā uzstāj uz seksuālu tuvību brīdī, kad sieva viņam atsaka.

Savā aktīvajā darbībā viņa, cīnoties un analizējot gan dažādus erotiskus izdevumus, gan filmas, šai tēmai ir pievērsusi tik milzīgu uzmanību, ka daudzkārt tika sasniegts pretējs efekts - cilvēki par to sāka interesēties, pievēršot apkarotajiem darbiem bieži vien lielāku interesi, nekā tie būtu pelnījuši. Vēl vairāk, mūsdienās sāk parādīties un nostiprināties mākslas darbi literatūrā, kinematogrāfā - pornogrāfija kā māksla.

Viens fakts ir neapstrīdams - Dvorkina bija un paliek viena no lielākajām pornogrāfijas žanra zinātājām un ekspertēm, jo grūti atrast kādu, kurš ir tik dziļi un pamatīgi iedziļinājies kādā tēmā, to aprakstot, analizējot pēc personīgām izjūtam, vienlaicīgi šos darbus nevar saukt par zinātniskiem, bet drīzāk par apsēstības pilnu personīgu interesi.

Dvorkinas daudzas nostādnes ir precīzi materializējušās bēdīgi slavenajā Stambulas konvencijā.