Dzimis ceļu inženiera, Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēka  Jāņa  un Elzas (dz. Pinkule) Dripes trīs bērnu ģimenē.

No 1941. gada dzīvoja Valmierā,

1944. gadā atgriezies Rīgā.

1949.g. beidzis Rīgas 1. vidusskolu  [apprecējās ar Zigrīdu dz.Stūrmane. Dēli -  Andris, Jānis, Artis]

1950.g. beidzis Rīgas 4. vidusskolas pedagoģisko klasi

1950-60.g. strādājis par skolotāju:

• Atašienes septiņgadīgajā skolā,
• Palsmanes ciema Spaliņu pamatskolā,
• Ķempu septiņgadīgajā skolā un
• Palsmanes vidusskolā.

1960-77.g. dzīvoja Cēsīs.

1960-69.g. strādājis par pedagogu Cēsu darba kolonijā nepilngadīgajiem

1964.g. beidzis LVU ģeogrāfijas fakultāti.

Kopš 1964.g. rakstnieku Savienības biedrs.

1965-69.g. paralēli pedagoģiskam darbam strādājispar zinātnisko līdzstrādnieku Cēsu vēstures muzejā.

No 1969. gada strādājis galvenokārt literāru darbu.

Kopš 1977. gada dzīvoja Rīgā.

Kopš 1979.g. Rakstnieku savienības valdes sekretārs,

1979.g apbalvots- Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.

Pirmā publikācija- stāsts "Lielās zivis" žurnālā "Bērnība"1956. gadā (7.nr).

Grāmatas bērniem:

• "Mežciema puikas" (1956) un
• "Četri ceturkšņi" (1962).

Lielākajā daļā Dripes stāstu dominē jaunatnes problēmas:

• "Ceļa zīmes" (1966, ekranizēta 1968),
• "Cietā galva" (1970),
• "Tā tas varētu būt" (1973, teātrī 1976),
• "Kaķi maisā" (grāmatā un teātrī 1977).

Ievērību Dripe ieguva ar romānu "Pēdējā barjera" (1971, teātrī 1974), kurā izmantota audzinātāja darba pieredze nepilngadīgo likumpārkāpēju kolonijā.

Dripe viens no pirmajiem latviešu padomju literatūra pievērsies problēmām, kas saistītas ar pāraudzināšanu, soda efektivitāti un soda izciešanas apstākļiem.

Šo tematiku Dripe turpināja aprakstu grāmatā

• "Kolonijas audzinātāja piezīmes" (1975),
• "Bet kā ar meitenēm?" (1978).

 Dripe sarakstījis ceļojumu aprakstus un publicistiskas grāmatas

• "Brīnumu meklējot" (1976),
• "Vēstules no kolhoza" (1981),
• "No piesardzīga optimista pozīcijas" (1984),
• "Līdzatvestais" (1986),
• atmiņu grāmatu "Bez skaistas maskas" (1-3, 1993-94).

Rakstījis kinoscenārijus filmām:

• "Uzbērums" (1970),
• "Cāļus skaita rudenī" (1973,
• "Tavs dēls" 1978, kopā ar Gunāru Piesi,
• dokumentālajai filmai "Sieviete, kuru gaida" (1978, kopā ar Tālivaldi Margēviču).

Ekrānu nesasniedza scenārijs, kaut arī bija godalgots scenāriju konkursā. Visa vaina bija galvenajā varonī, izpildkomitejas priekšsēdētājā, kurš izraisīja autoavāriju, bet kā zināms, padomju laikā pat šāda ranga vadītāji bija ārpus kritikas, Uz ekrāna tiem nedrīkstēja būt nekādu trūkumu. (E.Riekstiņš žurnālā "Karogs")

Dripe mazāk pievērsis uzmanību mākslinieciskās formas jautājumiem, tāpēc prozas darbos literārie tēli nereti kalpoja tikai sabiedrisko uzskatu izteikšanai.

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Andrejs_Dripe