Andrejs Kurcijs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.10.1884
Miršanas datums:
23.02.1959
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Andrejs Kuršinskis
Kategorijas:
Deputāts, Dzejnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Parlamenta deputāts, Politiķis, Rakstnieks, Saeimas deputāts(-e), Ārsts
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

No tā, ka es dzimis, nav pasaulei labums nekāds.

Es miršu, bet nemazināsies tās plašums un spožums.

Neviens it nekad nav pratis man pateikt,

Kam nācu es šurp un kam aiziešu beigās.

O. Haijāms, Kurcija atdzejojums

===================

* 1884. X 01. Asītes pag. [Kurcijs]

                Beidzis Liepājas reālskolu,

                1913. Beidzis Kazaņas Universitāti, iekšķīgās slimībās,

                1913. Pētrburgas ķīrurģiskās slimnīcas ārsts,

                1913/1915. ārsts Liepājā,

                1915/1918. Pēterpils kara medicīnas akadēmijas ārsts,

                1918/1920. Tautas Padomes bijušais loceklis,

                1919. Rīgas skolas nodaļas vadītājs,

                1920. Armijas sanitāras pārvaldes ārsts kapteinis,

                1920/1922. Satversmes sapulces loceklis,

                1923/1940. skolu ārsts,

                1941/1944. Rīgas III polīklinikas galvenājs ārsts,

                1938. Ģertrūdes 51-6,

                Saemas bijušais deputāts.

                Avots:       LVVA P1023-2-13-148.;

                                “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R., 1938.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                                V. Eichenbauma arhīvs # 6585.

*****

Andrejs Kurcijs, īstajā vārdā Andrejs Kuršinskis, bija latviešu ārsts, dzejnieks, rakstnieks un politiķis. Latvijas Neatkarīgo sociālistu partijas biedrs, Tautas padomes loceklis (1918-1920), Satversmes sapulces deputāts (1921-1922), 3. Saeimas deputāts (1928-1931). Liepājas pilsētas domnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1884. gada 1. oktobrī Asītes pagastā "Apšu" saimnieka Pētera Kuršinska ģimenē. Mācījās Bunkas-Urdangas pagastskolā un Liepājas reālskolā (1899-1904). Studēja komerczinības Rīgas Politehniskajā institūtā (1904-1905). Piedalījās 1905. gada revolūcijas notikumos, tādēļ emigrēja uz Vāciju, kur studēja medicīnu un filozofiju Jēnas universitātē (1905-1911).

Pabeidza medicīnas studijas Kazaņas universitātē (1913) un sāka strādāt par ārstu Pēterburgas ķirurģiskajā slimnīcā (1913), bija ārsts Liepājā (1913-1915), publicējās literārajos izdevumos "Dzīve", Vārds", "Domas" u.c.

Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, kur bija Pēterpils kara medicīnas akadēmijas ārsts (1915-1918).

Pēc atgriešanās Latvijā bija Tautas Padomes loceklis (1918-1920), Rīgas skolu nodaļas vadītājs (1919), Latvijas armijas sanitārās pārvaldes ārsts kapteinis (1920).

1920. gadā viņu ievēlēja par Satversmes sapulces locekli, darbojās sociāldemokrātu frakcijā.

Papildinājās filozofijas un mākslas teorijas studijās Berlīnes universitātē (1922-1923).

Vēlāk bija skolu ārsts (1923-1940), līdztekus 3. Saeimas deputāts (1928-1931).

Sadarbojās ar Leonu Paegli, Linardu Laicenu un citiem kreisi noska­ņotajiem rakstniekiem.

Otrā pasaules kara laikā Rīgas III poliklīnikas galvenais ārsts (1941-1944).

Pēc kara beigām strādāja LZA Folkloras institūtā un lasīja lekcijas Latvijas Valsts universitātes studentiem literatūras teorijā un kritikā.

Atdzejoja Omāru Haijamu.

1949. gadā padomju okupācijas iestādes Kurciju viņa politisko uzskatu dēļ apcietināja un deportēja uz GULAG soda nometni Komi APSR (1949-1955).

Pēc Staļina nāves Kurciju atbrīvoja un viņš atgriezās Rīgā, kur mira 1959. gada 23. februārī.

Literārā darbība

Andrejs Kurcijs, viens no erudītākajiem tā laika kultūras apcerētājiem. 1923. gadā kļuva pazīstams ar grāmatu “Aktīvā māksla”, kurā proklamēja jauna mākslas laikmeta - aktīvisma - iestāšanos. Kurcijs strikti norobežojās no impresionisma, naturālisma un jebkāda veida akadēmisma izpausmēm, akcentēja mākslas sociālo lomu, vienlaikus gan uzsvērdams subjektīvi emocionālā momenta nepieciešamību.

Viņa darbi tulkoti krieviski, franciski, vāciski un lietuviski.

  • Saules bēdas (1910)
  • Bez prieka un dailes (1915)
  • Mana grāmata (1919)
  • Vita nuova (1921)
  • Pasaules klajumā (1921)
  • Dvēseles kabarejs (1921)
  • Dziesmas melnbaltai Madonnai (1922)
  • Aktīvā māksla (mākslas teorija, 1923)
  • Teātris (1925)
  • Cīņa ar Nezināmo (1924)
  • Utopija (1925)
  • 3x3 mēnesnīcas (1925)
  • Un barbare à Paris (1925)
  • Ēzelis, mūks, Eiropa (1927)
  • Cilvēciskie lopi (1929)
  • Klusums (1930)
  • Mana dzimtene (1932)
  • Par mākslu I (1932)
  • Dzīvība (1933)
  • Cūkgans: kādas bērnības stāsts (1936)
  • Dzīvības vārtos (romāns, 1956)
  • Atmoda: kādas jaunības (1957)
  • Dzeja (1958)
  • Vienkāršā dzīve (prozas izlase, 1959)
  • Kopoti raksti 5. sējumos (1977-1982)

Avoti: wikipedia.org, timenote.info, biographien.lv, acadlib.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Marģers SkujenieksMarģers SkujenieksDarba biedrs22.06.188600.07.1941
        2Ansis PetrevicsAnsis PetrevicsDarba biedrs06.03.188227.11.1941
        3Andrejs PetrevicsAndrejs PetrevicsDarba biedrs21.06.188304.07.1939
        4Kārlis UlmanisKārlis UlmanisDarba biedrs23.08.187720.09.1942
        5RainisRainisDomu biedrs11.09.186512.09.1929
        6Leons PaegleLeons PaegleDomu biedrs10.06.189028.01.1926
        7Linards LaicensLinards LaicensDomu biedrs15.11.188314.12.1938

        17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde. Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"

        Pievieno atmiņas

        15.02.1922 | Pieņemta Latvijas Republikas Satversme

        Pievieno atmiņas

        25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 90,000

        1949. gada marta deportācijas bija Padomju Savienības okupācijas iestāžu veikta masveidīga Baltijas valstu iedzīvotāju izsūtīšana uz attāliem PSRS reģioniem 1949. gada 25.—28. martā. Lai arī deportācijas tika un krievu presē joprojām pamatotas ar "šķiru cīņu", un "zemnieku kolektivizāciju" tās uzskatāmas par tā genocīda turpinājumu, kuru komunistiskā (boļševiku) partija bija uzsākusi pret PSRS (Krievijas) "pierobežu" mazākumtautībām jau 1930-31. gadā, kad Baltijas valstis vēl nebija okupētas. Otrkārt, genocīda faktu apstiprina statistika- lai gan Latvijā bija jaukts nacionālais sastāvs, un otra lielākā tautība, kas dzīvoja Latvijā bija krievi, to skaits izsūtīto starpā bija neproporcionāli mazs. Savukārt, pēc deportācijām Latvijā pamatā tika iesūtīti tieši krievi (lai gan PSRS dzīvoja vairāk kā 100 tautību), kas liecina par organizētu Latvijas rusifikācijas politiku. Deportācijas tika veiktas, arī tāpēc, lai PSRS okupācijas režīms sagrautu okupēto valstu tautu pretošanās kustības. Baltijā pretošanās PSRS okupācijai aktīvāk notika laukos, nevis pilsētās. Latvijas teritorijā vien pretošanās kustībās bija iesaistījušies vairāk kā 20,000 personu (iespējams, pat ievērojami vairāk; tas ir čekas apzināto brīvības cīnītāju skaits). Lai gan pretošanās okupācijas varai turpinājās līdz pat 1953. gadam, pēc 1949. gada deportācijām tā ievērojami samazinājās, jo mežos dzīvojošie cīnītāji palika bez atbalsta. Deportācijās, kuras tika slepeni sauktas par operāciju "Krasta banga", tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem - 42,125 bija no Latvijas. Plānu izstrādāja un apstiprināja čekas ģenerāļa Pjotra Burmaka vadībā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas