Mācītājs Andrejs Šulmans dzimis 1820. gada 10. (23.) janvārī Aizputes Platgalē. Pirmo izglītību ieguvis Valteiķu mācītāja muižā; pēc tam bijis vairāk gadus par skolotāju un ķesteri un Ivandē par rakstvedi. Pa šo laiku ar pašmācību sagatavojies un iestājies Tērbatas augstskolā, kur studējis 1850.-53. g. teoloģiju. Pa studiju laiku jau nodarbojies ar rakstniecību, izdodams 5 burtnīcas ar populari - zinisku saturu: Pasaule un daudz no tā, kas pasaulē atronams, ar daudz bildēm tekstā. Iznāca no 1852.-1856. g. ikgadus pa burtnīcai. Nobildējumi un saturs visvairāk ņemti iz "Das Pfennigmagazin". No 1855.-1857. g. darbojies kā mājskolotājs un izturējis Jelgavā konsistorijas eksamenu 1855. un 1856. g. No 1858.-1859. g. bijis kā palīga mājskolotājs pie Saukas un Elkšņu m. Ziffersa, un pēc tam pie Jezus baznīcas Rīgā un vēlāk Rucavā. No 1861. g. mācītājs Rucavā līdz savai nāvei. Miris 20. (8.) augustā 1880. gadā Nauheimā, kur bij aizceļojis veseļoties. Šulmaņa izdotais "Pasaule" ir pirmais latviešu studentu izdevums, kuŗam sekoja 1860. g. Allunana "Sēta, daba, pasaule".  Bez tam Š. izdevis 1859. g. Ālfelda sprediķus "Svētdienas svētība un svētdienas grēki", rakstījis "Latv. Avīzēs", Treija "Latviešu ļaužu draugā" un vairākos kalendaru pielikumos.

Avots: Prande, Alberts. Latvju rakstniecība portrejās, 1926.

***

Valtaiķnieks Andrejs Šulmans bija 33. latvietis un 5437. students, kurš studējis Tērbatas universitātē.

Avots: Padomju Dzimtene (Kuldīga) (13.11.1982)

***

Šulmanis, Andrejs, dzim. 10. jan. 1820 Kurzemē, no Valtaiķiem, iepriekš bijis ķesteris un skolotājs. Tērbatā teoloģiju 50—53. D. Mājskolotājs Kurzemē, Saukas mācītāja muižā, 58—59 adjunkts Saukā, 59—60 vikārs pie Jēzus baznīcas Rīgā, 60—61 mācītāja Melvilla adjunkts Rucavā, 61—80 mācītājs Rucavā, + 80.

Avoti:

1. Duvzares Vēstis, Nr. 4 (65), 2014. g. aprīlis 
2. Latvieši un latvietes Krievijas augstskolās. Jelgava, 1908.

***

Šūlmanis Andrejs (1820  10. (22.) janv. Platgalē – 1880  20. aug.  (2. sept.) Bādnauheimā (Vācijā)) – luterāņu mācītājs, publicists grāmatniecības jautājumos.

Dzimis zemnieku ģimenē. Mācījies Valtaiķu mācītājmuižā. Pēc tam Īvandē ķesteris pagastskolotājs un rakstvedis. Studējis 1850–1853 Tērbatas universitātē tautsaimniecību, vēlāk teoloģiju.  1855–1858 mājskolotājs Elkšņos, Vīgantē un Saukā.  1858 palīgmācītājs Saukā, Rīgas Jēzus Baznīcā un Rucavā. 1861–1880 mācītājs Rucavā. Tulkojis (nedaudz pārstrādājot) F. R. Kreicvalda enciklopēdisko rakstu krājumu “Pasaule un daudz no tā, kas pasaulē atronams” (1–5, 1852–1860). No vācu valodas pārstrādājis F. Ālfelda sprediķu krājumu “Svētdienas svētība un svētdienas grēki” (1859).

1844 publicējis rakstu “Grāmatnieku labas un derīgas vēlēšanās, visiem tiem priekšā liktas, kas var un grib līdzēt” (“Latv. Avīzēs” Nr.11). Tajā Š. ierosina uzlabot tirdzniecību ar latviešu grāmatām, ieviest sistemātisku bibliogrāfiju, informāciju par jaunizdevumiem.  

Avots: http://lgdb.lnb.lv/index/person/681/

***

Mācītāja Andreasa Šulmaņa darbības laikā sakarā ar vecās baznīcas slikto tehnisko stāvokli 1872. gadā iesāka celt un 1874. gadā iesvētīja pašreizējo Rucavas baznīcu.  

Avots: Duvzares Vēstis, Nr. 4 (65), 2014. g. aprīlis