Andrejs Višinskis

Pievieno šai personai bildi!

Andrejs Višinskis bija krievu padomju jurists, vēlāk — diplomāts. Višinskis bija poļu izcelsmes, labi runāja angliski, izcili franču valodā.

Dzimis aptiekas īpašnieka un mūzikas skolotājas ģimenē.

1901. gadā iestājās Kijevas universitātes juridiskajā fakultātē, bet to pabeidza tikai 1913. gadā, jo vairākkārt pārtrauca mācības.

1903. gadā iestājās meņševiku partijā.

1908. gadā atradās cietumā vienā kamerā ar Staļinu. Pēc mācību beigām pasniedza Baku privātā ģimnāzijā, nodarbojās ar advokatūras praksi.

Pēc Oktobra revolūcijas kļuva par milicija komisāru Maskavā.

Tikai 1920. gadā pievienojās boļševikiem (viņš bija vienīgais, kuram Staļins devis rekomendāciju uzņemšanai kompartijā).

No 1923. gada bija prokurors PSRS Augstākajā tiesā.

No 1925. līdz 1928. gadam bija Maskavas Valsts universitātes rektors.

1920. gadu beigās strādāja valsts aparātā iestādēs, kas saistītas ar izglītību.

1928. gadā bija apsūdzētājs Šahtu lietā - vienā no pirmajām Staļina laika paraugprāvām.

No 1931. līdz 1933. gadam bija KPFSR prokurors.

Bija viens no Golodomora arhitektiem. Kā PSRS ģenerālprokurora vietnieks (no 1933.g.) gatavoja administratīvo bāzi "sistemātiskai cīņai ar ražas bojātājiem un labības zagļiem".

1935. gadā tika iecelts par PSRS ģenerālprokuroru.

Bija valsts apsūdzētājs 1936. - 1938. gada Maskavas procesos. Nacistiskās Vācijas Tautas tiesas (Volksgerichtshof) prezidents Rolands Freislers uzskatīja Višinski par paraugu un studēja viņa prāvas.

No 1937. līdz 1950. gadam bija PSRS Augstākās padomes deputāts.

Kopš 1939. gada Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis.

No 1939. līdz 1944. gadam bija PSRS Tautas komisāru priekšsēdētāja vietnieks.

Vienlaikus no 1940. līdz 1946. gadam bija PSRS ārlietu tautas komisāra 1. vietnieks, no 1946. gada marta — vietnieks, bet no 1949. gada 4. martā — ārlietu ministrs.

1940. gada 18. jūnijā A. Višinskis ieradās Latvijā kā PSRS pilnvarotais sarunām ar Latvijas prezidentu un pārraudzīja marionešu valdības izveidi un Latvijas iekļaušanu PSRS.

1945. gadā viņš arī Rumānijā izveidoja PSRS lojālu komunistu pārvaldi.

Pēc Staļina nāves Višinskis tika pazemināts par PSRS ārlietu ministra 1. vietnieku un PSRS pastāvīgo pārstāvi ANO.

Nomira ASV, Ņujorkā mīklainos apstākļos. Kremēts un apglabāts Kremļa sienā Maskavā.

Višinskis bija daudzu darbu autors kriminālprocesa teorijā. Tajos viņš izvirzīja "vainas prezumciju", kurā galvenais pierādījums bija apsūdzētā atzīšanās izmeklēšanas laikā.

Šie darbi kalpoja par pamatu kriminālprocesiem 1936. — 1938. gadā, apsūdzot daudzas amatpersonas un citas nevēlamas personas "valsts nodevībā".

Par darbu "Tiesu pierādījumu teorija" (Теория судебных доказательств в советской юстиции) 1947. gadā viņš saņēma Staļina prēmiju.

Pēc PSKP XX kongresa 1956. gadā Višinska prakse tika nosodīta un viņa grāmatas vairs netika uzskatītas par mācību līdzekļiem.

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Andrejs_Vi%C5%A1inskis

***

Avoti: wikipedia.org, barikadopedija.lv

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Krievijas vēstniecības  ēka, RīgaKrievijas vēstniecības ēka, Rīgastrādājislv, ru
2PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijaPSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijanav precizētaen, lt, lv, ru

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Avel EnukidzeAvel EnukidzeDarba biedrs19.05.187730.10.1937
        2Nikolaj KrilenkoNikolaj KrilenkoDarba biedrs14.05.188529.07.1938
        3Александр  ВинокуровАлександр ВинокуровDarba biedrs09.08.186909.11.1944
        4Pēteris ValeskalnsPēteris ValeskalnsDarba biedrs00.00.189911.12.1987
        5Faina Njurina-NjurenbergFaina Njurina-NjurenbergDarba biedrs00.00.188529.07.1938
        6Ivan AkulovIvan AkulovDarba biedrs, Darba devējs, Domu biedrs24.01.188830.10.1937

        7Evgenij GnedinEvgenij GnedinPaziņa29.11.189814.08.1983
        8Petr GrigorenkoPetr GrigorenkoPaziņa16.10.190721.02.1987
        9Vilis LācisVilis LācisPaziņa12.05.190406.02.1966
        10Irma  JaunzemeIrma JaunzemePaziņa27.09.189717.04.1975
        11Григорий  РогинскийГригорий РогинскийDarba ņēmējs00.00.189500.00.1959
        12Lew ScheininLew ScheininDarba ņēmējs25.03.190611.05.1967
        13Pyotr FedotovPyotr FedotovDarba ņēmējs18.12.190129.09.1963
        14Nikolaj PiljushenkoNikolaj PiljushenkoDarba ņēmējs00.00.1897
        15Josifs StaļinsJosifs StaļinsDomu biedrs18.12.187805.03.1953
        16Michail Petrowitsch FrinowskiMichail Petrowitsch FrinowskiDomu biedrs26.01.189804.02.1940
        17Roland FreislerRoland FreislerDomu biedrs30.10.189303.02.1945
        18Mihails VetrovsMihails VetrovsDomu biedrs14.11.190908.08.1980
        19Vasīlijs BlohinsVasīlijs BlohinsDomu biedrs00.12.189503.02.1955
        20Lavrentijs BerijaLavrentijs BerijaDomu biedrs29.03.189923.12.1953
        21Родион МалиновскийРодион МалиновскийDomu biedrs23.11.189831.03.1967
        22Vjačeslavs MolotovsVjačeslavs MolotovsDomu biedrs09.03.189008.11.1986
        23Grigorijs LeplevskijsGrigorijs LeplevskijsPretinieks01.05.188929.07.1938
        24ĻeņinsĻeņinsPretinieks22.04.187021.01.1924
        25Grigorij ZinovevGrigorij ZinovevPretinieks23.09.188325.08.1936
        26Stepans KaragodinsStepans KaragodinsUpuris, cietušais00.00.188121.01.1938
        27Petrs TarnovskijsPetrs TarnovskijsUpuris, cietušais00.00.189022.11.1937

        21.01.1924 | Vai Ļeņinam palikt mūžam dzīvam jeb laiks apbedīt?

        Latvijas okupācijas gados 21.janvāris kalendārā bija iezīmēts ar melnu krāsu. Šajā dienā mira cilvēks, ko šodien daudzi dēvē par visu pasaules nelaimju cēloni – tas Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins). Viņa mirstīgās atliekas jeb pareizāk būtu teikt, tas, kas vispār no tām palicis pāri, vēl joprojām glabājas Maskavas sirdī – Sarkanā laukuma mauzolejā. Vai nebūtu pienācis laiks tās apbedīt?

        Pievieno atmiņas

        22.11.1932 | Genocīds pret nekrievu tautām. Ukraiņu iznīcināšana. Golodomora upuru piemiņas diena

        Pievieno atmiņas

        31.03.1935 | Stalin orders to start of political process against "Trotsky- Zinovjev- Kamenev group"

        Pievieno atmiņas

        26.11.1935 | Приняты изменения УК, разрешающие смертную казнь несовершеннолетних

        25.11.1935 в СССР принято Постановление ВЦИК, СНК РСФС изменяющие УК и разрешающие применение всех мер наказания, включая расстрел, к несовершеннолетним, начиная уже с 12 лет.

        Pievieno atmiņas

        01.07.1937 | Ar Komunistiskās partijas CK rīkojumu sākās Staļina represijas. 2 gados nogalina līdz 1.2 miljoniem, pārsvarā nacionālās minoritātes

        Lielais terors sākās ar PSKP CK telegrammām visām PSKP partiju nodaļām ar uzdevumu sagatavot "politiski neuzticamo" sarakstus. Drīz represijas pārgāja jaunā - nacionālā fāzē un par "neuzticamiem" tika uzskatīti visi nekrievi gan valsts pārvaldē, gan armijas vadībā un sākās "nacionālās operācijas", kuras skāra vairākus desmitus PSRS mazākumtautības (izņemot krievus). Vēlāk, 7 mazākumtautu pārstāvji no savām vēsturiskām dzīves vietām tika izsūtīti 100% Pēc padomju arhīvu datiem 1937.-1938. gadā NKVD arestēja 1 548 366 cilvēku, no kuriem 681 692 tika nošauti. Pēc citiem datiem šo divu gadu laikā nogalināto skaits ir lielāks - 950 000 līdz 1,2 miljoniem.

        Pievieno atmiņas

        13.07.1937 | Izdota NKVD slepenā pavēle par nošaujamo kvotām pa PSRS reģioniem

        Pievieno atmiņas

        30.11.1937 | PSRS komunistu genocīds pret nekrievu tautām. Latviešu operācija. Pavēle Nr. 49990. Notiesāti 21 300 latvieši, no tiem nošauti 1937.-38.g. 16 575

        Pievieno atmiņas

        05.01.1938 | Протокол "двойки" Ежов-Вышинский о высылке из СССР граждан других государств

        Pievieno atmiņas

        13.03.1938 | Завершился процесс по делу об «Антисоветском правотроцкистском блоке»

        Pievieno atmiņas

        26.05.1938 | Komunistu lēmums: "Постановление Политбюро ЦК ВКП(б) о продлении национальных операций до 1 августа 1938 года"

        Uzsākot genocīda akcijas pret nekrievu tautām PSRS, komunistiskā partija sākumā nespēja noorganizēt pietiekami efektīvu to izpildi, tādēļ tika nolemts nekrievu tautību pārstāvju iznīcināšanas periodu pagarināt.

        Pievieno atmiņas

        23.08.1939 | Tiek parakstīts Nacistu—Komunistu pakts

        Molotova—Ribentropa pakts, pazīstams arī kā Hitlera—Staļina pakts, Nacistu—Padomju pakts, kura oficiālais nosaukums bija "Neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS" (krievu: Договор о ненападении между Германией и Советским Союзом, vācu: Deutsch-sowjetischer Nichtangriffspakt), bija līgums starp Vāciju un PSRS, kura būtība bija savā starpā pārdalīt Eiropas valstis, tās likvidējot. No līguma noslēgšanas brīža abas valstis uzskatāmas par sabiedrotām un līdzvainīgām Otrā Pasaules kara sākšanā. Pakts garantēja PSRS neitralitāti kara gadījumā starp Vāciju un Poliju vai Rietumu sabiedrotajām valstīm. Vēlāk pakts tika papildināts ar draudzības līgumu starp PSRS un Trešo reihu. Neuzbrukšanas un draudzības līgumi bija spēkā līdz 1941. gada 22. jūnijam, kad Vācija uzbruka PSRS.

        Pievieno atmiņas

        17.06.1940 | Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku okupē Padomju Savienība

        16. jūnijā plkst. 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs nolasīja Latvijas sūtnim F. Kociņam PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, informējot, ka ja līdz plkst. 23:00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, padomju Sarkanā armija bez kādas atļaujas no Latvijas puses ieies Latvijas teritorijā un pārņems to, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Kopā Latvijas robežu šķērsoja deviņas PSRS armijas divīzijas ar 90 000 sarkanarmiešiem. 1940. gada 1. jūnijā Latvijas armijā bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki. Latvija nonāca pilnīgā padomju t.i. svešas armijas varā, kas saskaņā ar 1907. g. Hāgas sauszemes kara konvencijas 42. pantu, ir būtiska okupācijas pazīme. Latvijas valdība zaudēja rīcības spēju, bet situāciju valstī kontrolēja PSRS sūtniecība Rīgā, PSRS armija un specdienesti.

        Pievieno atmiņas

        05.08.1940 | Ar PSRS APP dekrētu tiek izveidota Latvijas PSR

        Pievieno atmiņas

        28.12.1943 | Genocīds pret nekrievu tautām PSRS: No Kalmikijas izsūta 91,919 kalmiku tautības iedzīvotājus

        Pievieno atmiņas

        18.05.1944 | Komunistu veiktie genocīda akti PSRS: 1944.g. 18. maijs- 228,543 Krimas iedzīvotāju izsūtīšana

        Sürgünlik. Atbilstoši 1944.g. 11. maija rīkojumam "Постановление Государственного Комитета Обороны СССР № ГОКО-5859 от 11 мая 1944" 1944.g. 18. maija agrā rītā tika uzsākta masveida Krimas tatāru deportācijas no Krimas pussalas, nosūtot tos uz mazapdzīvotām vietām Uzbekistānā, Kazahstānā u.c. Atšķirībā no citām tautām, kuras varēja atgriezties no izsūtījuma jau tūlīt pēc Staļina nāves, Krimas tatāriem PSRS Komunistiskā partija ļāva atgriezties dzimtenē tikai sākot ar 1989.gadu

        Pievieno atmiņas

        23.05.1948 | Operācija "Vesna". Komunistu genocīda akcijas pret nekrievu tautām: 48 stundu laikā komunisti deportēja 37 tūkstošus lietuviešu ģimeņu.

        Pievieno atmiņas

        25.03.1949 | PSRS genocīds pret nekrievu tautām. Operācija "Krasta banga". 1949. gada marta deportācijas. Izsūtīti vairāk kā 94,000

        Pievieno atmiņas

        18.05.1954 | Кенги́рское восстание

        Pievieno atmiņas

        13.04.1990 | PSRS oficiāli atdzīst NKVD vainu Katiņas masu slepkavībā

        Pievieno atmiņas

        Birkas