Andris Plotnieks (dzimis 1938. gada 19. jūnijā) ir latviešu jurists un politiķis, profesors vairākās Latvijas augstskolās, kā arī VDK virsnieks, štata darbinieks.

Viens no LR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju. 

LZA korespondētājloceklis (1990).

Dzīvesgājums

Dzimis 1938. gadā Rīgā strādnieku ģimenē. No 1958. līdz 1963. gadam strādāja tiesībsargājošā iestādē. 1962. gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, no 1964. gada bija LVU pasniedzējs, 1968. gadā ieguva juridisko zinātņu kandidāta grādu, bet 1979. gadā Maskavā aizstāvēja doktora disertāciju. Vairākus gadus bija LVU Juridiskās fakultātes dekāns. PSKP biedrs, ievēlēts par Rīgas Kirova rajona Tautas deputātu padomes deputātu.

Pēc LKP šķelšanās Plotnieks darbojās Latvijas Neatkarīgajā komunistiskajā partijā un Latvijas Tautas frontē. Iesaistījās Atmodas kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.

1989. gada pavasarī ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu no Jelgavas 304. vēlēšanu apgabala (saskaņā ar virtuālās enciklopēdijas "Latvijas ļaudis" datiem, ievēlēts kā LTF kandidāts). 1990. gada 18. marta vēlēšanās ievēlēts par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 133. Kalnciema vēlēšanu apgabalā. AP darbojās kā neatkarīgais deputāts, bija Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.

Nesekmīgi piedalījās 5. Saeimas vēlēšanās no saraksta "Republikas platforma", vēlāk vadīja "Republikāņu partiju", kas 1996. gadā pievienojās DPS.

2000. gadā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte paziņoja, ka Andris Plotnieks ir bijis PSRS VDK štata darbinieks.

Apbalvojumi

• Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2000)