Andris Vilks bija latviešu ekonomists (augstāko izglītību ieguvis ģeogrāfa pasniedzēja specialitātē) un politiķis,

Latvijas finanšu ministrs   (2010.  gada  3. novembris — 2014. gada 5. novembris).

Pārstāvēja partiju "Vienotība" (iepriekš "Pilsoniskā savienība").

Bija Finanšu ministrs laikā, kad Latvijas Republikā bija:

Prezidents

• Valdis Zatlers
• Andris Bērziņš

Premjerministrs

• Valdis Dombrovskis
• Laimdota Straujuma

Priekštecis ministra amatā Einars Repše
Pēctecis ministra amatā Jānis Reirs

Politiskā partijas

• Pilsoniskā Savienība (2010-2011)
• Vienotība (2011-2024)

Sieva - Diāna Vilks

Biogrāfija

Izglītība un pirmie darba gadi

Absolvējis Valkas 1. vidusskolu. No 1981. līdz 1986. gadam Vilks studēja Latvijas Valsts universitātes Ģeogrāfijas fakultātē, ieguvis ģeogrāfa pasniedzēja specialitāti. Pēc augstskolas beigšanas dažus gadus strādāja ģeoloģijas, lauksaimniecības un kartēšanas jomās valsts uzņēmumos.

1991. gadā piedalījies vadības un mārketinga kursos Dānijas pilsētā Odensē, kā arī jaunatnes organizāciju vadītāju kursos Zviedrijā un Vācijā.

No 1995. līdz 2005. gadam apmeklējis dažādus banku biznesa, investīciju, finanšu analīzes, vadības un mārketinga kursus.

Darbs bankās

1995. gadā A. Vilks uzsāka darbu Latvijas Unibankā (vēlāk — SEB banka). Nodarbojies ar ekonomikas analīzi, pēdējos darba gados bijis galvenais ekonomists un bankas padomnieks.

2005. gadā iecelts par Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomisko un monetāro jautājumu komitejas vadītāju.

Bijis divu Ministru prezidentu ārštata padomnieks ekonomikas un finanšu jautājumos: Ivaram Godmanim (2008-2009) un Valdim Dombrovskim (2009-2010). Konsultējis Latvijas Lielo pilsētu asociāciju ekonomikas jautājumos. 

Amatus zaudējis pēc kļūšanas par 10. Saeimas deputātu.

Sabiedriskā un politiskā darbība

No 1991. līdz 1997. gadam aktīvi darbojies Latvijas Jauno zemnieku klubā, bijis tās atbildīgais sekretārs un, vēlāk, prezidents. Piedalījies Latvijas Jaunatnes padomes dibināšanā un darbā.

2010. gada 28. maijā tika paziņots, ka politiskās apvienības "Vienotība" sarakstā 10. Saeimas vēlēšanās startēs 10 "Meierovica biedrības par progresīvām pārmaiņām" dalībnieki. 

2010.gada 2. jūnijā šie cilvēki, tai skaitā A. Vilks, paziņoja par iestāšanos partijā "Pilsoniskā savienība". Andris Vilks kandidēja Vidzemes apgabalā ar 12. numuru un tika ievēlēts Saeimā.

Lai arī A. Vilks sākotnēji izslēdza iespēju kļūt par finanšu ministru jaunajā Ministru kabinetā, 26. oktobrī viņš piekrita piedāvājumam nākt valdībā, solot turpināt sava priekšgājēja Einara Repšes iesākto darbu. 3. novembrī tika apstiprināts Valda Dombrovska Ministru kabinets, kurā A. Vilkam bija atvēlēts finanšu ministra portfelis. 

2011. gada 4. februārī A. Vilks intervijā "Latvijas Radio" minēja, ka, ja tuvāko divu nedēļu laikā koalīcijai neizdotos rast risinājumus, lai sabalansētu valsts budžeta tēriņus un ieņēmumus par vēl 50 miljoniem latu, nebūtu jēgas turpināt darbu, taču 8. februārī atsauca savu paziņojumu, apgalvojot, ka koalīcijas partneri — Zaļo un Zemnieku savienība — ir gatavi samazināt budžeta tēriņus par 50 miljoniem latu.

2011. gada rudenī Saeimas ārkārtas vēlēšanās ievēlēts 11. Saeimā, taču nolicis deputāta mandātu uz laiku, jo saglabāja finanšu ministra amatu Valda Dombrovska trešajā valdībā. Starptautiskais biznesa un finanšu izdevums The Banker A. Vilku nosauca par 2012. gada labāko finanšu ministru Eiropā.

A. Vilks saglabāja finanšu ministra amatu arī nākamajā — Laimdotas Straujumas valdībā, lai gan sākotnēji tika izvirzītas un izskatītas arī citas kandidatūras šim amatam.

2014. gada jūnijā paziņoja, ka nekandidēs Saeimas vēlēšanās un atgriezīsies finanšu nozarē. 

2014. gada 22. augustā kļuva par visilgāk finanšu ministra amatu ieņēmušo cilvēku Latvijas vēsturē, apsteidzot Oskaru Spurdziņu.

 Pēc 12. Saeimas vēlēšanām pārtrauca aktīvu politisko darbību.

2020. gada 1. oktobrī A. Vilks tika ievēlēts Latvijas Bankas padomē.

Privātā dzīve

A. Vilks ir dzimis 1963. gada 15. jūnijā Jaunpiebalgā, taču uzaudzis Valkā. 

Precējies, dzīvoja Ādažu novadā, kopā ar vecākiem un māsu saimniekoja dzimtas īpašumā Piebalgas pusē. 
A. Vilks ilgu laiku aktīvi spēlēja volejbolu, vēlākos gados - regulāri skrēja, brauca ar velosipēdu un slēpoja. 

Miris 2024. gada 28. aprīlī pēc ilgstošas slimības.