"Novēlu radīt pasauli, kurā nav īpašas tautas ar īpašām tiesībām apspiest".

Andris Vītoliņš

***

Andris Vītoliņš bija komponists, mūzikas pedagogs, ērģelnieks.

Teju 30 gadu garumā sacerējis mūziku trimdas latviešu Dziesmusvētku bērnu un jauniešu koriem un orķestriem. Bijis Zviedrijas baznīcas mūzikas apvienības loceklis.

***

Dzimis 1931. gada 5. oktobrī, Rīgā, kur beidza pamatskolas 5. klasi.

No 21.10.1944. dzīvoja Zviedrijā.

1951. gada maijā nobeidza zviedru ģimnāziju;

1951. gada augustā iestājās Stokholmas Karaliskajā Mūzikas augstskolā, [Kungliga Musikhōgsolan i Stokholm; - The Royal College of Music], kur

1953. gada 27. maijā ieguva klavieru skolotāja diplomu.

Turpināja strādāt šajā profesijā līdz 1964. gadam.

1953.-1954. gadā A.Vītoliņš apmeklēja Collegium Musicum – senās mūzikas institūtu Stokholmā, kur mācījās čembalo (=klavesīna) spēli un ar to saistītus priekšmetus.

Starp pasniedzējiem zviedru slavenības: Eric Ericsson, Sven-Erik Bāck, Bengt Hambreaus u.c.

Klavieru skolotājs: 1954. g. aprīlī un maijā – atvietotājs Ādolfa Frederika pamatskolā Stokholmā.

No 1954. g, rudens līdz 1956. g. jūnijam – Ekerē pašvaldībā (Lovō, Ekerō, Munsō).

1956.g. pavasarī mācījies klavierspēli pie Gunāra Halhāgena [Gunnar Hallhagen] – Karaliskās Mūzikas augstskolas pasniedzēja.

No 1956. g. rudens līdz 1959.g, pavasarim – Katrineholmas pilsētas mūzikas skolā.

No 1959.g. pavasara līdz 1964.g. rudenim klavieru skolotājs un pavadītājs Stokholmas zēnu korī [Stockholms Gosskōr] ar ko kopā apceļojis Zviedriju, Vāciju, Franciju un Šveici.

1960.g. rudenī uzņemts (Stokholmas) Karaliskās Mūzikas augstskolas klavieru solistu klasē.

1964. gada 14. decembrī pēc pēceksāmena iegūst paaugstinātu atzīmi klavierspēlē: [1953.gadā: „med berōm godkānd” – (pēc 5 b. Sist. „5”, pēc10.b. – „10”)] Pēc tam izstājās no „Zviedrijas klavierskolotāju apvienības”, tā oficiāli izbeidzot strādāt kā klavierskolotājs.

1962. gadā uzņemts (Stokholmas) Karaliskās Mūzikas augstskolas (toreizējā trīsdaļīgajā) baznīcas mūziķu ērģelnieku klasē. Turpmākajos gados blakus oficiālai programmai, kā „izmēģinājuma trusītis” klarinetes un altvijoles klases studentiem, apgūst abu šo instrumentu spēles pamatus, kas vēlāk atvieglo komponēšanu rietumlatviešu dziesmu svētku jauniešu orķestrim. Diriģēšanu vidējā līmenī 1960-o gadu sākumā mācās Stokholmas pilsētas Mūzikas koledžā, t.i. Borjarskolas Mūzikas nodaļā (Stockholms Borgarskola) pie izcilā mūziķa, bet „destruktīvā pedagoga” Sigfrīda Naumaņa (Naumann, 1917). Viņš reizē arī toreizējās modernās mūzikas skolotājs, ko „izāzējot”, A.V. saraksta „klauniādes” t.s. „dadaisma” garā, ko skolotājs pieņem par nopietniem darbiem. Slodzes dēļ Vītoliņš no skolas izstājas, nenoliekot eksāmenu.

Augstāko ērģelnieka [Hogre organistexamen] diplomu iegūst 1966. gada 24. maijā ar augstāko atzīmi Palestrīnas kontrapunktā, harmonijā, liturģiskā un solistiskā ērģeļu spēlē, kā arī improvizācijā. Izglītību turpināt liedz maizes darbs un latviešu Dziesmu svētku Jaunatnes ansambļiem sarakstāmā mūzika. [1959.g. 10. maijā ģimenes dienā Stokholmā – pirmsākums A.V. jauniešu instrumentansambļiem.

Uzved Georg Philipp Telemaņa (1681-1767) Skolmeistars.] Turpmākos gados strādāja kā ērģelnieks trīs draudzēs:

• Mozus (vēlāk saucās par Jūdu) konservatīvajā Sinagogā) no 1966.gada vasaras -1983.g. rudenim (kur joprojām skaitās „goda ērģelnieks”);
• Stokholmas Amerikāņu luterāņu dr. (Augustānas sinode) no 1963.g. rudens – 1981.g. un
• Stokholmas latviešu ev.lut. no (1967.g.-1991.g.).

Kvalifikāciju papildina divos bezalgas atvaļinājumos: 1980. gada 25. jūlijā Karalistiskajā Mūzikas Akadēmijā Linķēpingā [Linkōping] noliek zemāko ērģelnieka un kantora eksāmenu [liturģiskā un solistiskā ērģeļspēlē, kordiriģēšanā, dziedāšanā, klavierspēlē, harmonijas mācībā] un 1981.gada 16. jūlijā (Stokholmas) Mūzikas Augstskolas kursos – pedagoģijas eksāmenu baznīcas kantoriem – tā iegūstot vidējā līmeņa kordiriģenta un bērnu un jauniešu ansambļa vadītāja tiesības, kas nepieciešamas draudzes otrā mūziķa darbam zviedru ev.lut. baznīcā. (Galvenajam baznīcas ērģelniekam nepieciešama kora un orķestra diriģenta izglītība augstākajā līmenī).

No 1981. g. rudens līdz aiziešanai pilnā pirmslaika pensijā 1991. g. oktobrī, strādā kā otrais ērģelnieks nepilnu darba laiku zviedru draudzē Sālemā – Stokholmas pievārtē.

No 1983. g. sliktās redzes dēļ – pirmslaika puspensijā.

1992. gada novembrī pārceļas uz dzīvi Latvijā.

No 1991.-2001.g. pasniedzējs Latvijas Mūzikas akadēmijā (LMA) Rīgā – sākumā ērģeļu un reliģiskās mūzikas vēsturi, vēlāk liturģisko ērģeļu spēles, dziedāšanas un ansambļu vadīšanas pamatus. Īsāku laiku arī fakultatīvās ērģeļu spēles apmācības uzsācējs Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un citur.

No 1995.-2005.g. oktobrim palīgērģelnieks un svētdienas skolas mūzikas ansambļa vadītājs Bolderājas ev.lut. draudzē. (Ansamblis viesojies arī vairākās ārpusrīgas baznīcās.)

Līdztekus „maizes darbam” un tālākai izglītībai no 1953.d. līdz pat atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā 1992.g., dziedājis un nošu sagādātājs, vēlāk arī klavieru/ērģeļu pavadītājs, bezdiriģentu posmos arī diriģents Stokholmas latviešu korī (vēl dažus gadus pēc Teodora Reitera nāves 1956.g. – „Reitera koris”.)

Visos Rietumeiropas latviešu dziesmu svētkos no 1964.-1989.g. (atskaitot 1979.g. PBLA Gotlandē) bērnu un jauniešu kora un orķestra mūzikas sarakstītājs, iemācītājs un diriģents, vēlāk iesaistot diriģēšanā arī jaunos spēkus.

No 1949.g. kultūrraksti un esejas trimdas latviešu periodikā. (Galvenie latviešu valodas skolotāji Veronika Strēlerte un Velta Rūķe – Draviņa).

Sarakstījis klavieru spēles ābeci „Dziedāsim, rotāsim”. LMA laikā sarakstījis un izplatījis iknedēļas „Baznīcmūziķu Palīgus”. Ar rakstiem zviedru baznīcas presē un personīgo pazīšanos sagādājis ap duci lietotu ērģeļu, kā arī ērģeļu daļas dažādām baznīcām Latvijā. Apbalvojumi:

Par pašaizliedzīgu panākumu veikšanu Jūdu draudzē kantora Leo Rosenbuta 85. dzimšanas dienā A.Vītoliņa vārdā Izraēlā iestādīti trīs koki, bet 1981.g. – desmit koki.

Apbalvots ar:

• Latvijas skautu prezidenta ģenerāļa Kārļa Goppera Fonda 1966. gada balvu par neatlaidīgu jaunatnes audzināšanu latviskās mūzikas izpratnē un šim darbam piemērotām kompozīcijām;
• Akadēmisko Vienību Savienības Skandināvijā balva par IDEJU mūzikas skaņām vienot visjaunāko latviešu audzi un pašaizliedzīgo DARBU – Otros Eiropas latviešu Dziesmu svētkos 1968.g;
• 1982. gadā Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras Fonda Goda balva par sasniegumiem latviskās mūzikas jaunradē un jaunu mūziķu audzināšanā; [Krišjāņa Barona prēmija (?)].
• 1990. gada Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras Fonda Goda balva par bērnu operu „Mazais ganiņš” un ilggadīgo darbu mūzikas pedagoģijā;
• Latvijas valsts Trīszvaigžņu ordenis V šķira 2006.g. 5. maijā.

. Bijis ļoti aktīvs un izpalīdzīgs daudzu ērģeļu nojaukšanā un uzstādīšanā, kā arī transportēšanā un līdzekļu sagādē. Izkārtojis vairāku Latvijas mūziķu (ieskaitot A.Vītoliņa) koncertus Mūrā. Atvainojos, ja kāds nav pieminēts, vai ielaista kāda kļūda šai steigā sastādītajā pārskatā! Rīgā, 2005.g. 10.dec. / Baiba Alise Vītoliņa/

Video: