Anna Linda

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
19.06.1957
Miršanas datums:
11.09.2003
Papildu vārdi:
Anna Lindh
Kategorijas:
Ministrs, Nozieguma upuris, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks, Terorakta upuris
Tautība:
 zviedrs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

11.septembra rīts atnāca ne tikai kā sēru diena Amerikas Savienotajām Valstīm, kur teroristi 2001.gadā veica asiņainus uzbrukumus. 11.septembris tagad būs sēru diena arī Zviedrijā un visā Eiropas Savienībā. Tā būs diena, kad mira viena no gaišākajām Eiropas politiķēm, Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda.

Asinis bija visur

Ārsti visu nakti cīnījās par Annas Lindas dzīvību. Taču armijas nazis, ko uzbrucējs bija vairākas reizes triecis Zviedrijas ārlietu ministres krūtis un vēderā, paveica savu. Iekšējā asiņošana nebija apturama.

Tas notika parastā Stokholmas veikalā, darba dienas beigās. Cilvēku vēl nebija daudz. Aculiecinieki redzējuši kā armijas aizsargtērpā ģērbts vīrietis sit kādai mazai sievietei. Viņš nesita, bet dūra un tad veikli aizbēga, pazuzdams pilsētas ielās.

“Asinis bija visur”, žurnālistiem stāsta Anna Lekandera, kas veikalā iegājusi burtiski pāris minūtes pēc uzbrukuma. “Es redzēju sakņupušu cilvēku uz grīdas, bet nezināju, kas viņa ir. Pienākot tuvāk, es uzreiz atpazinu ministri. Viņa bija šokā, roku piespiedusi pie vēdera”, stāsta sieviete. Protams, ka viņai nebija miesassargu, jo Zviedrijā tā nav pieņemts.

Demokrātija un atvērtā sabiedrība

Tik tiešām, Zviedrijas politiķiem nav miesassargu. Demokrātiskā sabiedrībā esot jābūt tā, ka jebkurš pilsonis var tev pienākt klāt uz ielas, paspiest roku, pateikt paldies jeb paust savu kritiku. Apsardze ir tikai karaļnama iemītniekiem. Un ilgu laiku jau nekas slikts nebija atgadījies. Zviedrijas sabiedrība atceras 1986.gadu, kad tika nogalināts valsts vadītājs Ulofs Palme. Taču kaimiņvalstu un Eiropas Savienības pieredze rāda, ka politiķis nevar justies droši. Atceramies kaut vai Pima Fortuina slepkavību Holandē. Anna Linda viesojās Belgradā, kad tika nogalināts Serbijas premjerministrs Zorans Džindžičs. Mēdiji atceras, ar kādām šausmām ministre aprakstījusi politisko vardarbību Balkānos. Tagad viņa pati ir kļuvusi par upuri tikai savā zemē. Kā raksta Zviedrijas ietekmīgākais laikraksts “Svenska Dagbladet” - “Mūsu valsts uz notikumiem ārpusē pievēra acis un turpināja dzīvot naivā idillē, arī pēc Palmes slepkavības demokrātiskās sabiedrības tēls bija jāsargā”.  Zviedrijas ministri nepārvietojās limuzīnos. Anna Linda uz darbu nāca kājām vienkāršā, sportiskā kostīmiņā, ko papildināja neiztrūkstošā melnā mugursoma, no kuras politiķe nešķīrās pat oficiālo vizīšu laikā.  

Politiķe, kurā ieklausījās

Jau vairākus gadus Anna Linda bija mīlētāko Zviedrijas politiķu sarakstā. Kad Zviedrija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts, viņas kolēģi citās zemēs teica, ka Anna ar savu gaišumu un gudrību simbolizē to labāko, kā vispār varētu raksturot Eiropas Savienību. Taču tas nenozīmē, ka viņa visiem teica tikai laipnus vārdus. ASV prezidentu Džordžu Bušu viņa nosauca par vientuļo rendžeri un asi kritizēja iebrukumu Irākā. Skarbus vārdus izpelnījās arī patreizējās Eiropas Savienības prezidējošās valsts vadītājs Sivio Berluskoni, Anna Linda nosodīja ASV un Izraēlas nemākulību risināt problēmas Tuvajos Austrumos. Kaut arī procentuāli daudzi zviedri neatbalsta kronas nomaiņu pret eiro, savukārt Anna Linda bija Eiro kampaņas sirds un dvēsele, cilvēki saka - viņa bija vienīgā politiķe, kas mācēja runāt tautai saprotamā valodā.

Uzlecošā zvaigzne

Politikā Anna Linda ienāca nesasniegusi 20 gadu vecumu. Kā jaunu un sparīgu meiteni, viņu uzņēma Sociāldemokrātu rindās. 1982.gadā, kā partijas jaunatnes līgas vadītāja viņa iekaroja parlamentu. 1994.gadā kļuva par vides ministri un kopš 1998.gada pildīja ārlietu ministres pienākumus. Bija laiki, kad fotogrāfijās, kuras redzami tumšos uzvalkos tērpi valstu ārlietu ministri, Anna Linda bija vienīgais gaišais stars. Viņa bija arī māte diviem dēliem un sieva bijušajam politiķim Bo Holmbergam. 

Zanda Radziņa - Dievs paņem labākos
( Rīgas Balss, 2003.gada 12. septembris) 

Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons par jauno valsts ārlietu ministri iecēla latviešu izcelsmes juristi Lailu Freivaldi.

Freivalde šajā amatā nomainīs pagājušajā mēnesī visu valsti šokējošā uzbrukumā nogalināto Annu Lindu.

1942.gadā Rīgā dzimusī Freivalde laikā no 1988. līdz 1991.gadam un no 1994. līdz 2000.gadam bija Zviedrijas tieslietu ministre.

2000.gadā ministre bija spiesta atkāpties no amata, kad viņa tika apvainota par pašvaldībai piederoša dzīvokļa iegādāšanos, samaksājot it kā pārāk lētu cenu. Šāda rīcība nebija pretrunā ar Zviedrijas likumiem, taču nesaskanēja ar Freivaldes pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas vadlīnijām. Partija iestājās pret municipālo dzīvokļu privatizāciju.

"Laila ir pieredzējusi politiķe. Viņa ir arī tā, kas samierinājusi Zviedrijas politiku ar Eiropas Savienību," preses konferencē pavēstīja Persons.

"Viņas pieredze sadarbībā ar ES un grūtiem jautājumiem, kas būs jārisina šoruden, īpaši konverģences jautājumi, ir papildu argumenti, kas man liek uzskatīt, ka viņa būs brīnišķīga ārlietu ministre," sacīja Persons.

 

 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas