Anna Priede

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
11.05.1920
Miršanas datums:
02.09.2007
Apglabāšanas datums:
06.09.2007
Tēva vārds:
Augusts
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Priede-Freimane
Kategorijas:
Baletdejotājs, balerīna, Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

 

************************

Anna Priede (dzimusi 1920. gada 11. maijā, Petrogradā (Sanktpēterburgā), mirusi 2007. gada 2. septembrī Rīgā) bija Latvijas Nacionālās operas primabalerīna.

Strādājusi no 1937. līdz 1961. gadam, Anna Priede ir sava laika spožākā Latvijas baletdejotāja, Latvijas baleta leģenda, pazīstama ar savu ikonisko izpildījumu baletos "Gulbju ezers", "Romeo un Džuljeta", "Apburtā princese" kā arī citos, saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumus, kā arī Triju Zvaigžņu ordeni.

Biogrāfija

Bērnība

Anna Priede dzimusi 1920. gada 11. maijā, Petrogradā, viņas vecāki bija pazīstams Rīgaspulksteņmeistars, juvelieris un saimnieka meita. Annas māte sapņojusi par balerīnas karjeru, tādēļ pēc Oktobra revolūcijas ģimene pārvākusies uz Latviju, kur mātes sapnis ticis īstenots strādājot Liepājas operas baletā, savukārt sešgadīgā Anna pirmoreiz stājās publikas priekšā Meierbēra operā "Āfrikāniete".

Skolas gadi

Drīz vien Anna Priede sākusi mācības Helēnas Tangijevas-Birznieces, Aleksandras Fjodorovas studijās, vēlāk Nacionālās operas baletskolā. Jau mācoties skolā, tika ievērots meitenes talants. Par Annu rakstīja gan latviešu, gan krievu prese. Jau pusaudžu gados meitene izpilda galvenās lomas Leo Delība baletā "Kopēlija" un Johana Štrausa baletā "Vīnes valsis". 1937. gadā Anna Priede beidz skolu. Izlaiduma koncertā jaunā baletdejotāja izpildīja vēlāk karjerā tik ļoti nozīmīgo "Odetas" lomu Čaikovska baletā "Gulbju ezers". Annai Priedei tika paredzēta spoža karjera.

Karjera

Jau drīz pēc skolas beigšanas Anna Priede pirmo reizi nodejoja baltā gulbja, Odetas lomu Latvijas Nacionālās operas baleta trupas sastāvā. 1951. gadā, kad dejotāja jau bija kļuvusi par Prima ballerina assoluta, kas ir augstākais tituls baleta trupā, Odetas lomai Annas Priedes repertuārā piebiedrojās arī Odetas, melnā gulbja loma. Balerīnas dejotā Aurora Čaikovska baletā "Apburtā princese" tika pieskaitīta pie pasaules labāko Auroru pirmā piecinieka. Viena no slavenākajām un pašai mīļākajām lomām Annai Priedei bija Džuljeta Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta".

Priede bijusi bez partnera, bet trupas vadītājs Jevgēņijs Čanga nopētījis tikko teātrī ienākušo divdesmitgadīgo baletdejotāju Haraldu Ritenbergu un kādā mēģinājumā noprasījis: "Annu pacelt vari? Tātad dejosit kopā!" Annas Priedes un Haralda Ritenberga duets ir viens no leģendārākajiem Latvijas baleta vēsturē, dejotāji ir vieni no izcilākajiem Romeo un Džuljetas lomu izpildītājiem. Māris Liepa, noskatoties baleta ģenerālmēģinājumu teicis, ka "Skatuves mīlestība savijās kopā ar dzīves mīlestību". Ritenbergs bijis Annas Priedes pēdējā mīlestība, 1954. gadā abiem baletdejotājiem piedzimusi meita Alla Priede, kura arī kļuvusi par dejotāju. Balerīna bijusi arī izcila spāniskās un čigāniskās lomās, piemēram, Kitrijas lomā Ludviga Minkusa baletā "Dons Kihots", kurā slavenos 32 fuette dejotāja griezusi, it kā rotaļājoties, pat esot mūža piecdesmitgadē.

Anna Priede devās pensijā 1962. gadā ar izrādi "Gulbju ezers". Dejotājas došanās pensijā bija pāragra. Toreizējā Latvijas Nacionālās operas vadība nav novērtējusi balerīnas ieguldījumu Latvijas baletā. Trupas administrācija pierunājusi vēl dejotspējīgo balerīnu doties pensijā. Šo lēmumu arī nevarēja novērst Annas Priedes stiprais balsts, baletmeistars Jevgēņijs Čanga.

Mūža noslēgums

Anna Priede aizgāja mūžībā 2007. gada 2. septembrī. Kapavietā Meža kapos blakus vecāku kapakmenim  ir kapakmens, kur gravējums atsauc atmiņā prīma balerīnu uz skatuves (varbūt Auroras tēlā).

2010. gadā klajā nāca režisora Roberta Rubīna uzņemtā dokumentālā filma "Ar sirsnīgiem sveicieniem… Anna Augustovna". Filmas pamatā izmantota Annas Priedes rakstītā autobiogrāfija un viņas vēstules. Annas Priedes stāstu par sevi papildina laikabiedru, kolēģu un meitu atmiņas.[2]

Lomas

  • Roze (J. Kalniņš, Lakstīgala un roze, 1938)
  • Odeta - Odīlija (Čaikovskis, Gulbju ezers, 1944, 1951)
  • Hēra, Esmeralda (Punji, Grigo, Esmeralda, 1945, 1951)
  • Valsis, Prelīde, Mazurka (Šopēns, Šopeniāna, 1934, 1945, 1958)
  • Kitrija (Minkuss, Dons Kihots, 1941, 1945, 1951, 1960)
  • Aurora (Čaikovskis, Apburtā princese 1948)
  • Džuljeta (Prokofjevs, Romeo un Džuljeta, 1953)
  • Raimonda (Glazunovs, Raimonda, 1954)
  • Žizele (Adāns, Žizele, 1956)
  • Medora (Adāns, Korsārs, 1956)
  • Annele (Štrauss, Pie zilās Donavas, 1957)
  • Frigija (Hačaturjans, Spartaks, 1960)
  • Meitene (Rahmaņinovs, Simfoniskās dejas 1961)

Apbalvojumi

  • Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1951)
  • Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1954)
  • Staļina prēmija (1951)
  • Triju Zvaigžņu ordenis, III pakāpe (1997)
  • Aldara gada balva par mūža ieguldījumu (1998)
  • Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (1999)
  • H. Tangijevas-Birznieces balva (2003

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Arvīds OzoliņšArvīds OzoliņšDraugs22.11.190800.00.1996
        2Helēna Tangijeva BirznieceHelēna Tangijeva BirznieceDarba biedrs21.05.190704.08.1965
        3Velta  VilciņaVelta VilciņaDarba biedrs13.12.192808.01.1995
        4Irēna StrodeIrēna StrodeDarba biedrs19.08.192119.09.2013

        Nav norādīti notikumi

        Birkas