Dzimusi 1902. gada 1. dec. Rīgā. Latvijas valsts konservatorijā iegūst brīvmākslinieces grādu. Dzied Rīgas operā un darbojas arī Dailes teātrī. Nodibina ģimenes dzīvi ar Daugavpils Jaunbūves katoļu dievnama ērģelnieku Jāni Skrūzmani. Dziedāšanā papildinās pie itāļu belcanto skolotāja Rīgā. Dzīvo Daugavpilī, darbojas Grīvas valsts pamatskolā un Daugavpils mūzikas skolā vada dziedāšanas klasi. Plaši iesaistās turienes mūzikas dzīvē un izpelna Latgales lakstīgalas iesauku. Ap 1934. gadu Daugavpilī sagatavo Karmenas operu ar Marisa Vētras piedalīšanos. Skrūzmane dzied Mikaelas lomu. Darbojas Aizsargu organizācijā un saņem Nopelnu krustu 1939. gadā. Liktenīgā kārtā viņa dzied solo daļu Jurjānu Andreja kantātē Tēvija Latvijas brīvvalsts pēdējos dziesmusvētkos Stropos pie Daugavpils 1940. g. 16. jūnijā, mūsu tautas traģiskākajās stundās, kad sarkanarmija jau sagatavojusies iebrukumam Latvijā. Diezin vai kādreiz Tēvijas atskaņojums bijis ar tik dziļu, sāpju pilnu pārdzīvojumu, koristu rokām paceļot solisti skaistajā Abrenes novada tautastērpā. Trimdinieku gaitās Skrūzmaņi nokļūst Vācijā, tad ASV 1950.gadā. Tur Anna satiek pulciņu savu bijušo audzēkņu, kas bieži ir ap viņu. Darbu dabū Forda slimnīcā. Koncertē, rosīgi piedalās muzikālajā un sabiedriskajā dzīvē. Mūža draugu zaudē 1975. gadā. Dzīvo viena, nepamet sabiedriskās rosmes, īpaši Daugavas Vanagu organizācijā. Saņem vairākus atzinības rakstus. Annas Skrūzmanes mūža ritējums pārtrūkst 1989. g. 3. septembrī. Apbedīta Vudlona (Woodlawn) kapsētas latviešu nodalījumā.

Avots: Latvju mūzika, 1995