Ansis Epners

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
26.10.1937
Miršanas datums:
02.04.2003
Papildu vārdi:
Ансис Эпнерс
Kategorijas:
Dzejnieks, Sabiedrisks darbinieks, Uzņēmējs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Ansis Epners dzimis 26.10.1937. bija uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2003. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Ansis Epners bija saistīts ar šādām organizācijām:

Viņš nomira 65 gadu vecumā, 2003. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Ansis Epners varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

 

 

Filmas Režisors Dalai Lama. Latvija (2002) 102 ligzdas Latvijai (2001) 800 tosti Rīgai (2001) Atvadas no Klaidoņa (2001) Austrālijas sirdsakmens (2000) Cilvēks no soliņa (2000) Kalnietis no Cielēniem (2000) Latvijas šķēpi (2000) Džambo, Kilimandžaro! (1999) Meksikā kopā ar Andres el Leton (1999) Pilsētas dominante (1999) No Everesta līdz paradīzei (1998) Spēles ar akmeņiem (1997) Kam skan zvans? (1996) Esmu dzimis Rīgā (1995) Klusā nedēļa ar Tālu (1995) Irbe: cilvēks un maska (1994) Būris (1993) An-moks III (1993) An-Moks 2 (1992) Līdz Albervilai 0,02 sekundes (1992) Māja kā ideja (1992) Sporta apskats Nr. 1 (1992) An-moks (1991) Latvijas hronika Nr.10/11 (1991) Es esmu latvietis (1990) Latvijas hronika Nr.34 (1990) Skrejošais Orfejs (1990) Disidents (1989) Vārti (1988) Izlūkbrauciens (1987) Rēriha miera karogs (1986) Virsdiriģenti (1985) Vēstules sievietei (1984) Aiziet! (1984) Monumente (1984) Atbalss (1983) Asinsaina (1983) Latvija manas mājas (1983) Krustsolis (1981) Emīls Dārziņš (1981) Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem (1980) Sasaukšanās (1980) Lielvārdes josta (1980) Četri meklē miljonu (1979) Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum (1978) Sergejs Eizenšteins. Priekšvārds (1978) Namiņš uz riteņiem (1977) Roberts Eihe (1976) Nostāsti (1976) Brāļi Kaudzītes (1976) Kristapa mazdēls (1975) Vienība (1975) Vīru spēle (1974) Ugunszīme (1974) Gājiens ar zirdziņu (1973) Atzīšanās (1973) Spāru laiks (1972) Svētki (1972) Oškalna stunda (1972) Lidojums naktī (1971) Rīga akmenī un bronzā (1971) Dzīvs (1970) Latvijas augļu konservi (1969) Līdzrežisors R-ī-g-a (Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos) (2000) Scenārija plāna autors Vārti (1988) Scenārija autors Dalai Lama. Latvija (2002) 800 tosti Rīgai (2001) Atvadas no Klaidoņa (2001) Cilvēks no soliņa (2000) Austrālijas sirdsakmens (2000) Latvijas šķēpi (2000) Džambo, Kilimandžaro! (1999) Meksikā kopā ar Andres el Leton (1999) No Everesta līdz paradīzei (1998) Spēles ar akmeņiem (1997) Kam skan zvans? (1996) Esmu dzimis Rīgā (1995) Irbe: cilvēks un maska (1994) Būris (1993) An-moks III (1993) An-Moks 2 (1992) Māja kā ideja (1992) An-moks (1991) Skrejošais Orfejs (1990) Disidents (1989) Izlūkbrauciens (1987) Rēriha miera karogs (1986) Virsdiriģenti (1985) Vēstules sievietei (1984) Monumente (1984) Atbalss (1983) Asinsaina (1983) Latvija manas mājas (1983) Krustsolis (1981) Emīls Dārziņš (1981) Sasaukšanās (1980) Četri meklē miljonu (1979) Sergejs Eizenšteins. Post Scriptum (1978) Namiņš uz riteņiem (1977) Roberts Eihe (1976) Nostāsti (1976) Brāļi Kaudzītes (1976) Vienība (1975) Vīru spēle (1974) Ugunszīme (1974) Gājiens ar zirdziņu (1973) Atzīšanās (1973) Spāru laiks (1972) Lidojums naktī (1971) Rīga akmenī un bronzā (1971) Dzīvs (1970) Sveši bērni ? (1969) Latvijas augļu konservi (1969) Tavi signāli (1968) Padomju Latvija (1966) Scenārija līdzautors R-ī-g-a (Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos) (2000) Es esmu latvietis (1990) Vīru spēles brīvā dabā (1978) Teksta autors Latvijas hronika Nr.34 (1990) Padomju Latvija Nr.3 (1977) Operators Dalai Lama. Latvija (2002) Atvadas no Klaidoņa (2001) Kalnietis no Cielēniem (2000) Austrālijas sirdsakmens (2000) Džambo, Kilimandžaro! (1999) Meksikā kopā ar Andres el Leton (1999) Pilsētas dominante (1999) No Everesta līdz paradīzei (1998) Esmu dzimis Rīgā (1995) Irbe: cilvēks un maska (1994) An-moks III (1993) An-Moks 2 (1992) An-moks (1991) Montāžas režisors Austrālijas sirdsakmens (2000) Cilvēks no soliņa (2000) Meksikā kopā ar Andres el Leton (1999) Kam skan zvans? (1996) Irbe: cilvēks un maska (1994) Producents 7 lidojumi. Bērneļi (2002) 7 lidojumi. Čižiks (2002) 7 lidojumi. Debesu līgava (2002) 7 lidojumi. Krauja (2002) 7 lidojumi. Trusis (2002) 7 lidojumi. Kvadrātsakne no divi (2002) Dalai Lama. Latvija (2002) 102 ligzdas Latvijai (2001) 800 tosti Rīgai (2001) Atvadas no Klaidoņa (2001) 2x2=3,9 (2000) Austrālijas sirdsakmens (2000) Cilvēks no soliņa (2000) Kalnietis no Cielēniem (2000) Latvijas šķēpi (2000) R-ī-g-a (Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos) (2000) Ceļojums ar Arvi (1999) Džambo, Kilimandžaro! (1999) Meksikā kopā ar Andres el Leton (1999) Pilsētas dominante (1999) Sveiks, Dziga! (1999) No Everesta līdz paradīzei (1998) Dzīve nr.2 (1997) Spēles ar akmeņiem (1997) Kam skan zvans? (1996) Klusā nedēļa ar Tālu (1995) Būris (1993) Lomās Pēdējā reportāža (1986) Piejūras klimats (1974) Lomās/Epizodēs Pieskāriens (1973)   http://www.nfc.lv/    

Dzimis - 26.10.1937. Miris - 02.04.2003. Profesionālā darbība 1991 septembrisn Latvijas Kultūras Akadēmija, assoc. profesors. 1991 novembris Filmu studijas “AVE’ dibinātājs un producents 1992.-1995. Latvijas kinoproducentu asociācijas prezidents 1984.-1992. Latvijas Mūzikas akadēmijas lektors, kino un TV montāžas kursā. 1969.-1994. Rīgas Kino studija, kinorežisors 1960.-1966. Latvijas TV, redaktors Izglītība 1969 -1971. Augstākie režijas kursi, Maskava 1957 -1962.Latvijas Universitāte, psihologs, žurnālists Organizācijas 1996 - 1998 Nacionālā Radio un televīzijas padome 1995 - 2003 Nacionālā kino padome ANSIS EPNERS režisors, scenārists, producents      

 

Dzejnieka mudinājums maratonam

25.Okt.2007 - 

 

Numurs:   95 Legendas.jpg

Savu pusgadsimta jubileju kinorežisors Ansis Epners atzīmēja, kopā ar draugiem un domubiedriem noskrienot supermaratonu 50 kilometru garumā. Sešdesmitajā dzimšanas dienā viņš spēlēja 60 šaha partijas. Septiņdesmitajā jubilejā skriesim atkal. Anša piemiņas skrējienā... Distance būs pavisam īsa. No Lielā Kristapa skulptūras Daugavmalā līdz Latvijas televīzijai Zaķusalā. Uz startu sestdien pulksten 19.30 aicināts ikviens, kam Anša Epnera vārds nav svešs. Distance gan īsa būs tikai fiziski. 1987. gada oktobrī mēs skrējām ārā no Rīgas kinostudijas pa filmu lenti -  uz asfalta bija fiksēts Anša darbu saraksts. Jau tad filmu bija vairāk nekā simts.Tieši tajā jubilejas skrējienā pa Biķernieku trases apļiem radās ideja ik rudeni rīkot Tautas dziesmas maratonu.

Nākamajā gadā Epners bija starp tiem 25 drosminiekiem, kas parakstīja aicinājumu atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju (LOK). Oktobrī Tautas dziesmas maratons, kurā katrs varēja izvēlēties sev piemērotāko distanci, sākot no 5 km, pulcēja gandrīz 10 000 skrējējus.

Sports kļuva par tautas vienotāju, gribas, spēju un vēlmju atraisītāju. Iedrošinātājs bija Ansis - mēs taču varam!

Runa nav tikai par sportu. Ansis Epners bija spilgts un savdabīgs Rīgas dokumentālā kino pārstāvis, kurš uzņēmis arī spēlfilmu Būris, kurš konservatorijā un vēlāk Latvijas Kultūras akadēmijā skolojis sava darba turpinātājus.

Kinozinātnieks Ābrams Kleckins piekrīt: "Ansis bija mudinātājs - sevi apzināties, nākt ar jaunām idejām, nebaidīties. Viņš visus apbūra ar brīvību. Ne politisko, bet iekšējo, cilvēcisko brīvību. Viņam nekad nebija bail mēģināt."

"Kaut gan pedagoģija lielā mērā ir retrogradīva, Ansis savus audzēkņus prata virzīt uz priekšu," turpina Latvijas kultūras akadēmijas pasniedzējs Pēteris Krilovs. "Latvijas dokumentālajā kino viņš bija atsevišķa personība."

"Lai arī Ansis bija dzejnieks, viņš gāja šķērsām slavenajai Rīgas poētiskā kino skolai," piebilst LOK goda prezidents, savulaik arī Rīgas kinostudijas dokumentālo filmu redaktors Vilnis Baltiņš. "Viņš bija pārāk ātrs, viņš steidzās. Viņam vajadzēja īsāku, dinamiskāku kadru, ko daudzi tolaik nesaprata."

"Ansis jau nebūtu Ansis, ja visu nedarītu citādāk," apgalvo Kalvis Zalcmanis, viņa draugs no skolas laikiem Mazsalacā un visuzticamākais operators.

"Ar savu darbu Epners ietekmēja sabiedrību," atzīst LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. "Viņš pierādīja, ka sports ir kultūras sastāvdaļa."

Ansis Epners LOK atjaunošanā ienesa Lielvārdes jostu (skat. tāda pat nosaukuma filmu), palīdzēja rīkot pirmās grandiozās Latvijas olimpiskās dienas. Viņš bija dažāds, daudzveidīgs un mūžīgi kustībā. Tāpēc no piektdienas līdz svētdienas vakaram kinoteātrī K. Suns rit Anša Epnera filmu maratons.

Apmēram trešā daļa no šīs distances ir sportam veltīta. Basketbola draugus interesēs Atzīšanās (1973),Vīrieši un sievietes (1975), Vienība (1975), Hokejistus - Hokejs - vīru spēle (1974), Cilvēks un maska(1995), ar šahu saistīta - Mihails TālsPēc 20 gadiem (1980), Klusā nedēļa ar Tālu (1995), vieglatlētikai veltīta - Krustsolis (1981), Latvijas šķēpi (2000), An-moks (1991) un An-moks (1992), bobslejam - Aiz-iet!(1984), orientēšanās sportam - Quo vadis? (1985), olimpiskajai kustībai - Labas gribas spēles (1986),Olimpiskais strops (1989), Olimpiskā fiesta (1992), Līdz Albērvilai 0,02 sek (1992), kalnos kāpējiem - No Everesta līdz paradīzei (1998), Jambo, Kilimanjaro (1999), Kalnietis no Cielēniem (2000). Viņa filmogrāfijā atrodami arī jo daudzi sporta kinožurnāli.

Bet visupirms Ansis Epners bija šķēpmetējs. Anša sen sen mestais šķēps joprojām lido. Un nekrīt zemē...

Dainis CAUNE

 

Anša Epnera filmu maratons

Kinoteātrī K. Suns (Berga bazārā)

26. oktobrī  pl. 19.00, 21.30 - labākais no labākā

                                pl. 24.00 - Epnera studentu filmas

27. oktobrī               pl. 16.00, 18.30, 21.00 - sporta filmas un žurnāli

28. oktobrī               pl. 16.00, 18.30, 21.00 - dažādas filmas un žurnāli

Kinoseansi bez maksas

Kinoskrējiens

27. oktobrī               pl. 19.30 no Lielā Kristapa skulptūras Daugavmalā līdz Latvijas televīzijai Zaķusalā

Lidostā Rīga

No 22. oktobra līdz 4. novembrim uz sešiem monitoriem nonstopa režīmā filma Es esmu Latvietis (ar subtitriem angļu valodā)

P.S. Arī kā ironisks mājiens par laiku, kas mainās un situāciju, kad daudzi brauc prom uz Īriju

Raidījumi LTV 1

26. oktobrī pl. 23.15 - Ansis - kino - izglītība

27. oktobrī pl. 23.25 - Ansis - kino - sports

28. oktobrī pl. 23.15 - Ansis - kino - kino

 

Leģendas

Visu laiku dižākais

Jau četrdesmitajos gados prese rakstīja - "Vecmeistars uzvar atkal!" Bet vēl 1979. gadā burātājs Jevgēņijs Kanskis kārtējo reizi kļuva par Latvijas čempionu, savu pēdējo medaļu izcīnot vēl pēc divām sezonām 73 gadu vecumā.

Lai mēģinātu noskaidrot, cik godalgu kopumā ieguvis Latvijas visu laiku dižākais burātājs Jevgēņijs Kanskis, jādodas uz viņa simtgadei veltīto izstādi Melngalvju namā.

Visu mūžu Kanskis bijis sportists. Savu pirmo godalgu viņš guva 1922. gadā ar tēva - turīga Rīgas notāra - dāvinātu jahtu Jolīti. Trīsdesmitajos gados viņa dzīve bija vairāk nekā apskaužama. Uzvaras autosacīkstēs Beļģijā un Francijā, starts pat  Montekarlo autorallijā un paralēli burāšana, burāšana, burāšana...

Jevgēņija Kanska jahtas Amata reisi pa Rietumeiropas regatēm bija panākumiem bagāti. Leģendārs kļuva Kanska burājums Bretaņas regatē, kuras pēdējā triju dienu posmā jūrā sāka plosīties neprognozēta stipruma vētra, kas paņēma 300 kuģotāju dzīvības. Amata vienīgā pēc piecām dienām sasniedza finišu.

Pēc Otrā pasaules kara ceļš uz Rietumiem Kanskim bija slēgts. Tomēr viņš prata turpināt īstenot brīvvalstī dzimušo ideju, ka sportot iespējams arī sirmā vecumā. Tiesa, areāls kļuva ierobežots, bet tas sevišķi netraucēja pilnveidoties.

Kanskis ar vēju necīnījās, viņš mācījās to izmantot savā labā un šajā ziņā kļuva par izcilu meistaru, ko apliecina 16 PSRS čempiona tituli. Vasarās viņš galvenokārt cīnījās M vai Dragon klasēs, ziemās bija nepārspējams ledusburātājs. Ikvienā regatē, katrā braucienā uz startu viņš devās tikai ar vienu domu - uzvarēt!

Jevgeņijs Kanskis bija arī treneris, un par šī dzelzsvīra doto rūdījumu pateicīgas ir daudzas Latvijas burātāju paaudzes, olimpisko čempionu Aleksandru Muzičenko ieskaitot.

Viņa audzēknis bijis arī Gunārs Rozenbergs, kurš pēc savas 50. jubilejas tikpat sekmīgi turpina krāt uzvaras gan vasarā (vindsērfingā), gan ziemā (ledusburāšanā). Ne viņus vien Kanskis mācījis visu mūžu dzīvot sportā.

Dainis CAUNE

http://www.barikadopedija.lv/raksti/Ansis_Epners

Avoti: lursoft.lv, barikadopedija.lv, wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Uldis BraunsUldis BraunsDarba biedrs19.12.193216.01.2017
        2Ростислав ГоряевРостислав ГоряевDarba biedrs26.01.193423.02.2007
        3Juris PodnieksJuris PodnieksPaziņa05.12.195023.06.1992
        4Aleksandrs LaimeAleksandrs LaimePaziņa09.07.191121.03.1994
        5Ada  NeretnieceAda NeretniecePaziņa02.06.192429.12.2008
        6Uldis StabulnieksUldis StabulnieksPaziņa08.10.194527.09.2012
        7Aloizs BrenčsAloizs BrenčsPaziņa06.06.192929.10.1998

        Nav norādīti notikumi

        Birkas