LKOK nr.3/1873

Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.

Apbalvots par cīņu 1919. g. 29. janvārī pie Skrundas. Ordenis piešķirts 1925. gadā.

Paaugstināts par virsleitnantu.

Dzimis 1895. g. 10. maijā Kalnciema pagastā. Izglītojies vietējā pamatskolā, pēc tam beidzis Jelgavas reālskolu.

Krievu armijā iesaukts 1916. gadā. 1917. gadā beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā, dienējis 196. rezerves kājnieku pulkā līdz 1917. g. okt., kad no armijas aizgājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. dec., piedalījies jau pirmajās Latvijas atbrīvošanas cīņās.

1919. g. 29. janv. pie Skrundas zem spēcīgas ienaidnieka uguns Inka ar savu nodaļu devās triecienā. Ievainots rokā, palika ierindā un vada priekšgalā sekmīgi cīnījās durkļu cīņā.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, vada komandieris 11. Dobeles kājnieku pulkā. 1925. g. beidzis virsnieku kursus. 1933. g. nov. paaugstināts par kapteini-leitnantu. 

Padomju okupācijas gadā dzīvojis un strādājis Bolderājā hidrotehniskās bāzes kantorī. 1941. g. 23. jūn. apcietināts un aizvests uz Astrahaņas cietumu. 1942. g. 7. febr. piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-4, 59-13). Nošauts 1942. g. 16. martā Astrahaņas cietumā.