Anšlavs Eglītis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
14.10.1906
Miršanas datums:
04.03.1993
Kategorijas:
Gleznotājs, Rakstnieks, Žurnālists
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Dzimis 1906.gada 14.oktobrī Rīgā. Latviešu gleznotājs, žurnālists, rakstnieks. Rakstnieka Viktora Eglīša dēls.

1.pasaules kara laikā atradās bēgļu gaitās Krievijā. Latvijā atgriezās 1918.gadā.

1919. gadā dzīvojis Rīgā, kur mācijies 2.ģimnāzijā un apmeklēja Valdemāra Tones gleznošanas studiju.

1925.gadā saslima ar tuberkolozi un devās ārstēties uz Šveici. Ap to laiku mirusi viņa māte Marija.

1926.gadā publicēts Eglīša pirmais dzejolis, "Lords".

A.Eglītis 1929.gadā iestājas Latvijas Mākslas akadēmijā, kuru absolvē 1935. gadā. A.Eglītis strādā par zīmēšanas skolotāju.

1936.gada beigās A.Eglītis ar spožumu ienāk latviešu literatūrā ar stāstu krājumu „Maestro’’, kas padara rakstnieku populāru. Šī grāmata tika rakstīta desmit gadus.

1938.gadā sāk strādāt laikrakstā "Jaunākās ziņas" un kļūst par tā līdzstrādnieku.

No 1940. līdz 1941.gadam darbojas arī žurnālā "Atpūta".

1944.gada 3.decembrī rakstnieks devies uz Kurzemi, pēc tam kopā ar sievu gleznotāju Jenelsiņu aizbrauc uz Berlīni, tādējādi visticamāk paglābdamies no sava tēva likteņa, kādreizējā dekadences inspirētāja, kurš 1945.gadā nomira padomju varas cietumā.

Berlīnē 1945.gada februārī sabiedroto uzlidojuma laikā aiziet bojā dzīvoklis ar visu trimdinieku iedzīvi un Eglīši dodas uz Tailfingeri Dienvidvācijā, kur turpmāk pavada 5 gadus.

Trimdas laika darbiem ir raksturīga romantiska ievirze, darbība reizēm risinās tālos un vēsturiskos laikos un svešās zemēs, varoņi ir enerģiski cilvēki, kas nereti nonāk uz dzīvības un nāves robežas, sastopas spēcīgas kaislības.

Kazanovas Mētelis (1989.g.)

Top tādi stāstu krājumi kā „Kazanovas mētelis’’ un „Galma gleznotājs”, luga „Teoduls Supersakso’’, novele „Sīkstā dzīvība”, leģenda „Čingishana gals”.          

1950.gadā A.Eglītis pārceļas uz bēgļu nometni Pfulingenē, bet vēlāk emigrē uz ASV. Viņš ir dzīvojis dažādās vietās Amerikā, piemēram, Ņujorkā, Oregonā, arī Losandželosā. Tur strādā dažādus darbus, arī žurnālistikā.

Trimdā sarakstijis vairāk kā 50 grāmatu dažādos žanros, galvenokārt romānus. A.Eglītis pats sevi atzīst kā romānu rakstnieku.

Viņa romānos ir spraigi sižeti, pārdomas par vēsturiskajām norisēm dzimtenē, dažādas autobiogrāfiskas epizodes. Attēlota trimdas latviešu dažādu slāņu dzīve un ikdiena. Darbu ir ļoti daudz: „Cilvēks no Mēness” (1954), „Misters Sorrijs’’(1956), „Ilze’’ (1959), ”Pēdējais raidījums’’(1963), “Omartija kundze”(1958), „Bezkaunīgie veči’’(1968).

1962.gadā top atmiņu romāns ,,Pansija pilī” u.c..

Kara un pēckara pieredze tiek izmantota piedzīvojumu žanra romānos „Vai te var dabūt alu?’’, „Es nebiju varonis’’. Politiski visasākie ir romāni “Piecas dienas” un “Laimīgie”. Kā vienu no galvenajām trimdas latvieša rakstnieka funkcijām A.Eglītis uzskatīja runāšanu par lietām, kuras okupētās Latvijas rakstniekiem bija aizliegts pat pieminēt. Trimdas darbos var vērot kā A.Eglīša mīlestības un mākslas tematiku nomaina naida un mākslas tematika.

SLT - Pēc kaut kā cēla, nezināma

Trimdā tapušajos stāstos rakstnieks attēlojis parastus dzīves gadījumus, pratis atklāt aiz tiem slēpto dramatismu. Viņa stāstu varoņi ir parasti cilvēki, arī jaunieši. Tāpat risinātas tēmas par šķietamām un īstām vērtībām, par personas vientulību, iespēju izdzīvot. A.Eglīša lugu stils labi atbilst teātra skatuves prasībām, tāpēc tās izrādītas latviešu teātros kā Vācijā, tā ASV, atmodas gados – arī Latvijā. Rakstnieks publicējies arī ASV presē – rakstījis recenzijas par kinofilmām un teātra izrādēm. A.Eglītis bija ieskaitīts Holivudas preses grupā (Hollywood Press Corps)

. Šā laika iespaidi viņam devuši vielu grāmatai “Lielais mēmais”, kurā bagātīgs materiāls par kinovēsturi (1972).

Kopš 1952 dzīvoja Losandželosas priekšpilsētā Pasifika Palisādēs un nodevās literārajam darbam. Sadarbojās ar latv. laikrakstu “Laiks”, kur tika publicēti viņa romāni, kas vēlāk izdoti grāmatās. (Viņa grāmatu ilustrāciju autore bija Veronika Janelsiņa.) Trimdā rakstītajā prozā un lugās bieži pievērsās latviešu dzīvei svešumā un okupācijā, kļuva par vienu no ražīgākajiem (ap 50 darbu) un visvairāk lasītajiem autoriem.

Eglīša lugas labi piemērotas skatuves prasībām, tās izrādījuši latviešu teātri Vācijā un ASV.

Publicējies arī ASV presē – raksti un recenzijas par kinofilmām un teātra izrādēm. Bija ieskaitīts Holivudas preses grupā (Hollywood Press Corps). Šā laika iespaidi devuši vielu grāmatai “Lielais mēmais”, kurā bagātīgs materiāls par kinovēsturi (1972).

Gan Latvijā, gan trimdā saņēmis Kultūras fonda godalgas.Trimdā sarakstījis ap 50 darbu, publicējies arī ASV presē, recenzējot kinofilmas un teātra izrādes.

Par

«Bezkaunīgie veči» Valmieras teātrī
Valmieras teātrī no LTV

1993.gadā A. Eglītis miris no vēža Losandželosā

Autora darbi:

Proza

  •             Maestro (1936)
  •             Līgavu mednieki (1940)
  •             Ģīmetne (1941)
  •             Valdemārs Tone (1944)
  •             Homo novus (1946)
  •             Kazanovas mētelis (1946)
  •             Teoduls Supersakso (1946)
  •            Čingishana gals (1948)
  •             Adžurdžonga (1950)
  •             Sīkstā dzīvība (1950)
  •             Laimīgie (1952)
  •             Švābu kapričo (1952)
  •             Cilvēks no mēness (1954)
  •             Es nebiju varonis (1955)
  •             Misters Sorrijs (1956) 
  •             Ilze (1959)
  •             Malahīta dievs (1961)
  •             Divi kāpieni (1961)
  •             Vai te var dabūt alu? (1961)
  •             Pansija pilī (1962)
  •             Pēdējais raidījums (1963)
  •             Nav tak dzimtene (1966)
  •             Tiesa nāk (1967)
  •             Bezkaunīgie veči (1968)
  •             Pēdējais mohikānis (1969)
  •             Cilvēks mežā (1970)
  •             Lielais mēmais (1972)
  •             Piecas dienas (1976)
  •             Kas izpostīja latvisko stūrīti? (1977)
  •             Vai zini zemi citronas kur zied? (1980)
  •             Omartija kundze (1991)
  •             Ciemiņš no dzimtenes (1992)
  •             Dzejoļu krājumi
  •             Vientulis un dzīrotājs (1938)

Lugas

  •             Kosmo konfirmācija (1943)
  •             Par purna tiesu (1943)
  •             Galma gleznotājs (1946)
  •             Sandra (1953)

 Avoti: wikipedia.org, gramata21.lv, liis.lv, news.lv

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Viktors EglītisViktors EglītisTēvs15.04.187720.04.1945
        2Marija EglīteMarija EglīteMāte18.11.187822.06.1926
        3Vidvuds EglītisVidvuds EglītisBrālis22.10.191315.10.2003
        4Veronika JanelsiņaVeronika JanelsiņaSieva20.05.191029.05.2001
        5Hilda Vīka EglīteHilda Vīka EglīteAudžumāte15.03.189705.11.1963
        6Andrejs JohansonsAndrejs JohansonsDraugs28.01.192210.03.1983
        7Helmars RudzītisHelmars RudzītisDraugs20.06.190312.07.2001
        8Zigurds RitmanisZigurds RitmanisPaziņa00.00.192411.01.1996
        9Alfrēds HičkoksAlfrēds HičkoksPaziņa13.08.189929.04.1980
        Birkas