Antons Deņikins

Pievieno šai personai bildi!

Antons Deņikins (krievu: Антон Иванович Деникин; dzimis 1872. gada 16. decembrī, miris 1947. gada 8. augustā) bija Krievijas armijas ģenerālis 1. pasaules kara laikā un viens no balto kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Dzimis Vloclavēkā mūsdienu Polijā atvaļināta krievu virsnieka un polietes ģimenē.

No 1890. gada Deņikins mācījās Kijevas junkeru skolā, bet 1895. gadā Deņikins mēģina iestāties Krievijas ģenerālštāba akadēmija, tomēr netiek uzņēmts. Vēlāk Deņikins tomēr tiek uzņemts, bet, mainoties apmācības sistēmai, Ģenerālštāba akadēmiju nebeidz.

1905. gadā piedalījās Krievu-japāņu karā. Īsi pirms Pirmā Pasaules kara ieguva ģenerāļa pakāpi. Sākoties karam Deņikins bija Kijevas kara apgabala štāba priekšnieks. Brusilova pārrāvuma laikā komandēja armijas VIII korpusu, kas iebruka Rumānijā. Pēc Februāra revolūcijas bija ģenerāļa Laura Korņilova štāba priekšnieks un piedalījās Korņilova dumpī.

Pēc Oktobra revolūcijas kopā ar domubiedriem aizbēga uz Novočerkasku, kur noorganizēja Brīvprātīgo armiju (krievu: Добровольческая армия) cīņai pret boļševikiem. Kaujās pie Jekaterinogradas krita Korņilovs, un Deņikins kļuva par armijas komandieri. Apvienojoties ar Donas kazaku spēkiem, Deņikinam izdevās pārņemt iniciatīvu un doties triecienā pret Maskavu.

1919. gada oktobrī tika ieņemta Orla. Tomēr sakoncentrējot spēkus un vienojoties par sadarbību ar Nestora Mahno armiju, boļševikiem izdevās atsist uzbrukumu un sākt pretuzbrukumu. Lielu ieguldījumu boļševiku uzvarā deva Sarkano latviešu strēlnieku spēki.

Līdz 1920. gada martam Balto spēki bija atkāpušies līdz Krimai.

1920. gada aprīlī Deņikins nodeva komandēšanu Pjotram Vrangelim, bet pats caur Stambulu emigrēja uz Lielbritāniju.

Kopš 1926. gada Deņikins dzīvoja Francijā, kur nenodarbojās ar politiku, bet rakstīja memuārus un apceres, kā arī sadraudzējās ar krievu emigrācijas rakstniekiem Ivanu Buņinu un Aleksandru Kuprinu. Pēc Francijas okupācijas un Vācijas iebrukuma PSRS Deņikins attiecās sadarboties ar vācu varas iestādēm. Pēc kara aicināja Rietumu Sabiedrotos neizdot krievu karagūstekņus PSRS, tomēr netika uzklausīts.

No 1945. gada dzīvoja ASV, kur 1947. gadā mira un tika apglabāts krievu kapsētā Džeksonā Ņūdžersijā.

2005. gada 3. oktobrī pēc Deņikina meitas lūguma un ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstu pārapbedīts Maskavā.

***

Avoti: wikipedia.org, regiment.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis BuvidsJānis BuvidsDarba biedrs08.09.186402.04.1937
        2Nestors MahnoNestors MahnoPaziņa07.11.188806.07.1934
        3Pjotrs StruvePjotrs StruvePaziņa07.02.187026.02.1944
        4Pavel SitinPavel SitinPaziņa30.06.187022.08.1938
        5Wladimir BurzewWladimir BurzewPaziņa17.11.186221.08.1942
        6Sidney  ReillySidney ReillyDomu biedrs24.03.187405.11.1925
        7Anastassi  WonsjazkiAnastassi WonsjazkiDomu biedrs30.05.189805.02.1965
        8Danylo TerpyloDanylo TerpyloPretinieks28.12.188600.11.1919
        9Pavel DibenkoPavel DibenkoPretinieks28.02.188929.07.1938
        10Ivars   SmilgaIvars SmilgaPretinieks02.12.189210.01.1937
        11Teodors SpādeTeodors SpādePadotais, Cīņu biedrs07.03.189125.07.1970
        12Eduards CīrulisEduards CīrulisPadotais29.03.187221.01.1940
        13Alexander  GutschkowAlexander GutschkowPadotais14.10.186214.02.1936
        14Eduards AireEduards AirePadotais02.06.187628.05.1933

        10.08.1904 | Krievu - japāņu karš. Kauja Dzeltenajā jūrā

        Krievu mēģinājums izlauzties no Portarturas ostas un japāņu blokādes. Abās pusēs ap 250 bojāgājušo un nogremdēti kuģi, bet kauja beidzās neizšķirti.

        Pievieno atmiņas

        13.01.1905 | 1905. gads "Asiņainā svētdiena"

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        Birkas