Antons Juhņevičs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
00.00.1905
Miršanas datums:
14.02.1947
Papildu vārdi:
Juhnevics, Juhnevičs, Vientulis, Juhņēvičs, Ontūns
Kategorijas:
Disidents, Garīdznieks (priesteris,mācītājs, mulla, rabīns,..), Mācītājs, Nacionālais partizāns, mežabrālis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis 1905. gadā Bikavas draudzē.

Antons Juhņevičs- Katoļu garīdznieks (draudžu prāvests /Kombuļi, 1935-1938; Atašiene, 1938-1939; Vanagi, 1939-1945/).

Vanagu katoļu draudzes priesteris 1945.gada 24.augustā Dubnas mežos dibinājis partizānu apvienību, lai tā atjaunotu 1918.gada 18.novembrī nodibināto Latvijas valsti.

Latgales brīvības cīnītāju kustības pamati tika likti jau pavasarī, kad bijušais aizsargs un lauksaimnieks no Līvānu pagasta Juris Rudzāts uzsāka apvienot partizānus Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Rudzātu un Kalupes pagastu militāros formējumus zem vienotas vadības, lai cīnītos pret padomju okupāciju.

1945. gada rudenī LTS(p)A apvienības jau darbojās Daugavpils, Madonas, Jēkabpils, Ilūkstes un Rēzeknes apriņķos (kopā aptuveni 700 partizānu).

Nozīmīgu ieguldījumu šīs organizācijas izveidē un darbībā veica:

  • bijušais Latvijas armijas instruktors, leģionārs, LTS(p)A 2.divīzijas komandieris Kārlis Blūms;
  • Vanagu katoļu draudzes prāvests, LTS(p)A Prezidija priekšsēdētājs Antons Juhnevičs;
  • dzejniece, skolotāja, LTS(p)A Prezidija vicepriekšsēdētāja un laikraksta „Tēvzemes Sargs” atbildīgā redaktore Valērija Mundure, kā arī
  • skolotājs, LTS(p)A 2.divīzijas štāba adjutants, štāba grupas komandieris Jānis Vilcāns.

Pirmais krita Juris Rudzāts, tad Kārlis Blūms, vēlāk nodevības rezultātā tika sagūstīti un tiesāti Valērija Mundure, Jānis Zelčāns un Antons Juhnevičs.

1946.gadā LTS(p)A tika sagrauta.

Antons arestēts 1946. gadā Līvānu pagasta Vanagos par nacionālo partizānu atbalstīšanu.

1947. gada 14. februārī  Antonam Juhņevičam Izpildīts nāvessods Rīgas centrālcietumā.

Visilgāk izdevās noturēties Jānim Vilcānam, kurš vēl 1945.gada rudenī LTS(p)A Prezidija uzdevumā tika nosūtīts uz Kurzemi, lai tur izveidotu LTS (p)A 1.divīziju no bijušajiem latviešu leģionāriem, kuri bija uzsākuši partizānu gaitas pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas.

Taču liktenis nebija labvēlīgs, - uzdevumu neizdevās izpildīt, un Jānis Vilcāns 1946.gada pavasarī atgriezās Latgalē, kur turpināja partizānu gaitas līdz pat 1948. gada aprīlim, kad tika nogalināts.

***

1992. gadā LNPA tika atjaunota, lai apzinātu pret okupācijas režīmu 1944.- 1956.gados cīņās kritušos pretestības kustības dalībniekus, pārapbedītu tos, uzstādītu piemiņas zīmes, apkopotu partizānu cīņu vēsturi un nodarbotos ar jaunatnes patriotisko audzināšanu.

No 1944.- 1956.gadam, izvērtās plaša lielākās tautas daļas nacionālās pretestības kustība. Neredzēdami izeju, un, lai glābtos no represijām, tūkstošiem cilvēku devās mežos un ar ieročiem rokās cīnījās pret nīsto režīmu un varmācību.

Cīņās pret PSRS Drošības un Iekšlietu ministrijas karaspēku krita pēc aptuveniem datiem 6000 brīvības cīnītāju, kuru kapu vietas ap 70% nav zināmas, jo okupācijas varas represīvie orgāni savus upurus no tautas slēpa.

LNPA finansējusi arī priestera A. Juhņeviča piemiņas plāksnes izveidošanu.

No vēsturnieka Jāņa Viļuma sagatavotās informācijas, news.lv

***

1945.g. 24.augustā nodibinājās Latvijas Tēvijas Sargu un Partizānu apvienība (LTSpA), par kuras priekšsēdi ievēlēja Vanagu iecirkņa prāvestu Antonu Juhņēviču, un kura apvienoja Dienvidlatgales partizanus. Apvienība izdeva pat savu avīzi- "Tēvijas Sargs" un tas redaktore bija Marta Skuja (īstajā vārdā Valērija Mundure). 

Apvienības statūtos bija  teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. Tā bija labākā, gudrākā, inteliģentākā Latgales jauniešu daļa, kuri gāja bojā bezcerīgā cīņā pret atklātu, rupju un varmācīgu pārspēku. 

Partizānu apvienībā Martai bija uzticēts nodibināt sakarus ar ārvalstu pārstāvjiem, tāpēc 1945.gada decembrī viņa devās uz Rīgu. Taču partizānes gaitas jau ilgāku laiku uzraudzīja apvienībā iefiltrējies nodevējs, un Rīgas stacijā Martu Skuju jau gaidīja čekisti, kas viņu arestēja.  

Martu Skuju un ļoti daudzus LTS(p)A biedrus čekai nodeva viņu pašu novadnieks, LTS(p)A jaunatnes organizācijas centrālais vadītājs Jānis Klimkāns (Kāls)

Avoti: spoki.tvnet.lv, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Mārtiņš PokļevinskisMārtiņš PokļevinskisDomu biedrs00.00.190209.05.1951
        2Vilis LācisVilis LācisPretinieks12.05.190406.02.1966
        3Longins AvdjukēvičsLongins AvdjukēvičsVarmāka, vainīgais01.11.191613.01.1988
        4Jānis VēversJānis VēversVarmāka, vainīgais00.09.189928.10.1978
        5Juris RudzātsJuris RudzātsCīņu biedrs00.00.191517.10.1945
        6Valerija MundureValerija MundureCīņu biedrs05.07.191517.10.1946
        7Jānis ZeļčānsJānis ZeļčānsCīņu biedrs00.00.191000.00.1947
        8Roberts Dāvids TimermanisRoberts Dāvids TimermanisCīņu biedrs08.06.190925.12.1945
        Birkas