Negaidīti un pēkšņi trimdu pāršalca sēru vēsts par Koluža aiziešanu 1988.gada 7.augustā. Viņu apbedīja kluss
tautiešu pulciņš Frankfurtē, Zeilsheimas kapos.
Bijušais Ludzas pilsētas galva Antons Kolužs dzimis Višķu pagasta lauksaimnieka sētā 1907.gada 6.janvarī. Savas jaunības dienas viņš pavadīja tēva — lauksaimnieka sētā, palīdzot tēvam veikt visus zemnieka darbus. Pēc Višķu pamatskolas beigšanas viņš dodas uz ģimnāziju Aglonā, kuru viņš sekmīgi beidz 1929.gadā. Seko studijas Kommercinstitutā Rīgā, kur sākas viņa politiska un žurnālista darbība. No 1931.gada maija līdz 1935.gada novembrim viņš strādā Valsts zemes bankā Daugavpilī. Nobeidzis sekretāru kursu, viņš pāriet darbā par sekretāru Daugavpils pilsētas darbā, kur viņš strādā līdz 1939.gada novembrim. Pateicoties viņa možajam garam un labajām veiksmēm darbā, viņu ievēl par Ludzas pilsētas galvu 1939.gada novembrī; tur viņš strādā ar labām sekmēm un ar pārtraukumu krievu okupācijas laikā līdz 1944.gada novembrim, kad viņu evakuē uz Vāciju.
Vācijā viņš strādāja gan DP nometņu vadībā, gan latviešu vienības apgādesdaļā Ludvigsburgā un beidzot vada paciņu sūtīšanas firmu TAZAB Frankfurtē. Savu pensionāra dzīvi viņš vadīja Frankfurtē savā mājā ar dzīvesbiedreni Olgu, kura skumst par pēkšņi mūžībā aizsaukto un dziļi mīlēto vīru.
Viņu labā atmiņā paturēs Frankfurtestautieši, draugi visā Vācijā un radi, draugi visā plašajā pasaulē kā šai pusē dzelzs aizkaram, tā arī dzimtenē.

Avots: Brīvā Latvija, 10.10.1988