Inženieris Antons Kursītis dzimis dzelzceļnieku ģimenē 1883. gadā un jau bērnībā interesējies par satiksmes, sevišķi ūdens satiksmes jautājumiem. Vēlāk viņš dodas uz Pēterpili un iestājas Satiksmes ceļu inženieru institūtā, ko sekmīgi beidz 1906.gadā. Studenta praksē K. pētī ostu ierīkošanas iespējas Igaunijas N. piekrastē, Melnās jūras piekrastē Krimā, Kaukāzā un arī Karnas upes augšgalā ap Solikausku.

Kā jauns inženieris viņš atgriežas dzimtenē un 1906.-1907. g. strādā pie Daugavas pētīšanas darbiem. Būdams speciālists praktiskās zinātnēs viņš interesējas arī par pētīšanas darbu normām. 1907.g. mēs atrodam K. jau Turkestanas Bada stepē, kur notiek vislielākie darbi apūdeņošanā. Jaunais latviešu inženieris ar savu darbu ieguvis tik lielu cieņu, ka viņam uztic grandiozā pasākuma vadību. Šeit viņš saskaras arī ar hidroģeoloģijas jautājumiem, pētījot gruntsūdeņu stāvokli un kustības. Pēc šo darbu nobeigšanas K. aizsūta uz 2 gadiem ārzemju zinātniskā komandējumā — uz Franciju, Spāniju, Šveici un Amerikas Savienotām Valstīm. Tālajā kontinentā viņš uzturas apmērām gadu. Šai laikā K. saraksta vairākus darbus par hidrotehniskām būvēm ārzemēs.
Atgriezies Eiropā viņš strādā atkal pie ūdens pētīšanas un apūdeņošanas darbiem Aizkaukāzā, Aizkaspijā, Ziemeļkaukazā. Krasnovodskā tuksneša apstākļos K. jāatrisina pilsētas apgādāšana ar dzeramo ūdeni, izlietojot Kaspijas jūras krastu kāpās kondensēto ūdeni.

1921. g. K. atgriežas Latvijā un strādā uz dzelzceļa, bet no 1923. g. pie Latvijas ūdens darbiem. K. lielā pieredze ļauj tam noorganizēt un realizēt tik grandiozu pasākumu kā Lubānas ezera regulēšanu ar Aiviekstes padziļināšanu, tā nokārtojot ūdens apstākļus ap 70.000 ha lielā platībā. Tā šeit kļūst iespējama lauksaimnieciskā zemes izmantošana, kas atgādina slaveno Pontijas purvu nosusināšanu. Par Lubānu K. uzraksta vairākas publikācijas, no kurām vienu savā laikā lika priekšā Kr. Barona fondam godalgošanai. Latvijā Kursītim uztic arī satiksmes ministrijas vadību, kā arī Zemes bagātību pētīšanas institūta direktora vietu.
Neapmierinādamies ar tīri administratīviem pienākumiem, viņš vada arī pētījumus Liepājā un Daugavpilī, kur Būvniecības departaments lūdzis ZBP institūtu atrast ūdens avotus centrālo ūdensvadu ierīkošanai minētām pilsētām.

Latvijas Centrālās padomes 1944.gada 17.marta memoranda parakstītājs.

Miris 1968.gadā Rīgā.

Avots: Tēvija, 13.07.1942

 Brālis - Vincents Kursītis, I Saeimas deputāts, izsūtīts.