Sakarā ar vilciena noskriešanu no sliedēm pie Cukurfabrikas Liepājas-Rīgas līnijā, gājuši bojā un ievainoti vairāki remontstrādnieki, kuri tajā brīdī tur strādājuši.

4 strādnieki nav paspējuši izvairīties no izlēkušiem vagoniem un parauti zem tiem. Divi strādnieki — Jēkabs Mālnieks un Antons Noviks — nogalināti uz vietas, bet pārējie divi — Kristaps Brahmanis un Kristaps Šteinbergs — smagi ievainoti un Brahmanis Jelgavas slimnīcā miris. No pārējiem strādniekiem Jānis Mīļais cietis vieglāk.
Vilciena pasažieri nav cietuši. Tāpat nav cietušas arī lokomotīves un vilciena brigādes. Vilcienā braucis 8. ceļu iecirkņa pr-ka palīgs inž. Ozolnieks, kas tūliņ izziņojis par notikumu un izsaucis palīdzību. Pēc apmēram 20 minūtēm notikuma vietā ieradās Jelgavas 2. depo administrācija ar strādniekiem, uzsākot tūlītēju palīdzības sniegšanu un ceļa atbrīvošanu. Galveno Rīgas ceļu drīz atbrīvoja, kādēļ katastrofa aizkavēja tikai Rīgas-Daudzevas vilcienu par 1 stundu 18 minūtēm. Pārējo vilcienu kustība netika traucēta. Liepājas vilcienā braucošos pasažierus nogādāja Rīgā dzelzceļu autobusos. Notikuma iemeslus noskaidros izmeklēšanas komisija sīkāk, bet jau tagad skaidrs, ka katastrofu izsaukusi centralizācijas posteņa signālista Oto Neimaņa rīcība, kas liktenīgo pārmiju pārlicis zem ejošā Liepājas vilciena, nepārliecinoties, vai šis vilciens pārgājis pārmijai pāri. Signālists Neimanis, kas nostrādājis minētā postanī Jelgavas stacijā jau 19 gadus, savu rīcību izskaidro ar to, ka tūlīt pēc Liepājas—Rīgas vilciena aiziešanas gribējis aizlaist no Jelgavas stacijas uz cukurfabriku manevrējošo lokomotīvi, bet pārsteidzies ar iepriekšējā vilciena maršruta izjaukšanu, nenogaidot, kad pasažieru vilciens būs pagājis atzarojumam garām.

Apglabāts Jelgavā, Katoļu kapos.

Avots: "Jaunākās ziņas", 23.11.1937