Ants Pīps (igauņu: Ants Piip; dzimis 1884. gada 16. februārī Tuhalānē, miris 1942. gada 1. oktobrī Nirobskas nometnē, PSRS) bija Igaunijas jurists, politiķis un diplomāts. Igauņu-Latviešu tuvināšanās biedrības vadītājs.

Dzīvesgājums

Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. 1903.-1905. gadā bija apriņķa rakstvedis un skolotājs Alūksnē, no 1905. līdz 1906. — skolotājs Kuresāres draudzes skolā, no 1906. līdz 1912. gadam — Kuresāres Jūras skolā, no 1913. līdz 1915. gadam — Jansona Komercskolā Pēterburgā.

1913. gadā pabeidzis Pēterburgas Universitātes juridisko fakultāti. No 1913. līdz 1916. gadam saņēmis Pēterburgas Universitātes pētniecisko stipendiju. Starptautisko tiesību profesors Tartu Universitātē no 1919. līdz 1940. gadam.

Pīps bija Igaunijas Provinču asamblejas, Satversmes sapulces un Parlamenta deputāts. No 1938. līdz 1940. gadam Igaunijas parlamenta Augšpalātas deputāts.

Igaunijas Valsts vecākais (premjerministrs) un vienlaikus Kara ministrs no 1920. gada oktobra līdz 1921. gada janvārim.

1917.-1919. gadā bija Igaunijas pārstāvniecības Pēterburgā un Londonā loceklis. Piedalījies Parīzes miera konferencē. 1919.-1920. gadā bija Igaunijas delegācijas loceklis Tartu miera sarunās ar Padomju Krieviju. 1920. gadā bija Igaunijas vēstnieks Lielbritānijā. 1923.-1925. gadā bija Igaunijas vēstnieks ASV.

Vairākkārtējs Ārlietu ministrs (1919. gada oktobris-novembris; 1921. gada janvāris - 1922.gada novembris; 1925. gada decembris - 1926.gada jūlijs; 1933. gada maijs-oktobris; 1939.gada oktobris – 1940. gada jūnijs). 1939. gadā Pīps piedalījās sarunās par Igaunijas-PSRS bāzu līguma noslēgšanu.

1941. gada 30. jūnijā Pīpu arestēja NKVD, un viņš mira padomju izsūtījumā.