Architekts Arno Teivens dzimis 1905. g. 9. martā Tukumā. Jau skolas gados (1922. g.) iestājās Latvijas skautu organizācijā. Tā paliek tuva viņa sirdij visu mūžu, un daudz darba un laika veltīts gan žurnāla "Ugunskurs" rediģēšanai, gan džamboreju un nometņu plānošanai un to architektoniski latviskai izveidošanai, it sevišķi starptautiskajās lielajās nometnēs 1934. g. Asaros un 1938. g. Lielupē.

Pēc vidusskolas beigšanas veic kara dienestu 3. Jelgavas kājnieku pulkā.

1928. g. iestājas Latvijas Universitātē, architektūras fakultātē. Studē un vienlaicīgi strādā Zemkopības un Finanču ministrijas būvniecības nodaļā. Vasarās kājām apceļo Latviju, pētot lauku saimniecības. Visu mūžu Arno Teivenu pavadījusi mīlestība uz Latvijas senatni, un viņam ir rūpējusi tās īpatnību saglabāšana nākošām paaudzēm.

1934. gadā iegūst pirmo godalgu (zelta medaļu) par darbu "Senās apkures ierīces Dunikas pagastā Liepājas apriņķī". Viņa entuziasms un ierosme, atbalstot Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas mūzeju, atrod atbalsi studentu organizācijā "Līdums", kur par biedru viņš iestājas jau 1928. gadā, un Latvijas Skautu Centrālā organizācija. Pašam līdzstrādājot un vadot, 1932. gadā "Līduma" biedri nojauc un uz Brīvdabas mūzeju pārceļ Kurzemes Dižliku māju klēti.

Skautu organizācijas locekļi 1934. gadā uz Brīvdabas mūzeju pārvieto Latgales Zvirgzdienas māju klēti, 1935. gadā Zemgales Bendzoles vējdzirnavas un 1935. gadā Kurzemes Usmas koka baznīcu. Pēc Arno Teivena projekta Mežotnes pagastā uzceļ doktorātu un aptieku un 1939. gadā brīvdabas skatuvi.

Trimdā A. Teivens nonāk 1944. gada decembrī Gotlandē — Slītes ostā, 1945. gadā viņš iesaistās asistenta darbā Chalmersa Techniskā augstskolā Gēteborgā, 1946. gadā B. Vidēna ar chitekta kantorī Jenčēpingā, 1947. gadā C. Ritzēna rūpniecības projektēšanas kantorī "Bvggnadstekniska My ran", kur nostrādā 26 gadus līdz aiziešanai pensijā 1972. g., projektējot rūpniecības un privātas celtnes Dienvidu un Viduszviedrijā. A. Teivens ir Latvijas Architektu biedrībā (Kanādā) un izmanto katru iespējamību,veicināt un popularizēt latviešu etnogrāfisko daiļamatniecību.

Jau 1945. g. aprīlī viņi noorganizē Baltiešu bēgļu etnogrāfiskās daiļamatniecības izstādi Stokholmas pilsētas nama zilajā zālē, piedalās latviešu etnogrāfisko izstāžu rīkošana dziesmu svētkos 1964. g. Hamburgā un 1968. g. Hanoverā.

Katru gadu no 1953.-1968. g. palīdz iekārtot latviešu stendu zviedru "Rad da Barnens" organizāciju rīkotā "Nationernas gata" Gēteborgā.

1953. gadā uzmeklē vietu un sāk izveidot latviešu urnu kapsētu Gēteborgā.

1965. g. izstrādā metu bronzas piemiņas plāksnei latviešu laivu bēgļiem, ko 1965. g. 8. jūnijā atklāj Slītes ostā Gotlandē. A. Teivens aktīvi piedalās Gēteborgas latviešu kultūras dzīvē, it sevišķi pievēršas latviešu teātra mākslai, kas saistījusi viņa interesi jau studiju gados, kad no 1932.-1935. g. Rrgā viņš noorganizē "Studentu teātra" grupu, piesaista profesionālus režisorus un izrāda lugas Rīgā un provincē. Izrāžu ienākumus ziedo šai laikā projektētam Studentu nama fondam. — Gēteborgā kopš Gēteborgas dramatiskās kopas dibināšanas 1951. g.,Teivens darbojas par režisoru, aktieri, grimētāju. dekoratoru un lugas tulkotāju (T. Molnjē "Maija naktī".)

No 1953.-1968. g. A. Teivens saraksta zinātnisku pētījumu "Latvijas dzirnavas". Šai vērtīgajai grāmatai PBLA Kultūras fonds 1986. g. piešķir goda balvu. 1989. g. Arno Teivens nobeidz savu otro lielo darbu — "Latvijas lauku krogi un ceļi". 1990. gadā Latvijas Architektu savienība Rīgā viņam piešķir goda biedra statusu sakarā ar pētījumiem un darbību latviešu tautas architektūras un kultūras mantojuma apzināšanā, izdodot diplomu nr. 3. 1992. g. A. Teivens piedalās Latvijas Architektu savienības un Latvijas Foto mākslinieku rīkotaiā izstādē "To uzcēluši latvieši", saņemot diplomu. Studiju gados Arno Teivens Rīgas Universitātē iepazīstas ar architektūras studenti Neldu Jēkabsoni un salaulājas Rīgā 1937. gadā. Kopīgais ceļš tos noved Zviedrijā — Gēteborgā.

Ģimenē — meita Aina (zobārste) un dēla Edgara ģimene ar diviem mazdēliem.