Policists

Dzimis 1912. gadā Jelgavā kalpotāju ģimenē. Tēvs Jānis strādāja restorānā par oficiantu. Miris 1919. gadā lielinieku laikā Jelgavas cietumā. 1920. gadā Apermanis uzsāka mācības pamatskolā, ko beidza 1926. gadā. Pēc skolas beigšanas iestājās atslēdzinieku kursos, vienlaicīgi apmeklējot vakara amatniecības skolu, kuru beidza 1929. gadā. Pēc amatniecības skolas beigšanas strādāja dažādus darbus, vienlaicīgi apmeklējot vakara jūras skolu. Pēc jūras skolas beigšanas 1932. gadā brīvprātīgi pieteicies dienēt Latvijas armijā. Pēc dienesta beigšanas Latvijas armijā 1933. gadā vienu gadu strādāja dzelzsceļa uzņēmumā par mašīnista palīgu, bet līdz 1936. gadam Šoseju un zemesceļu departamentā par mašīnistu. No 1937. gada dienēja Policijas Rīgas prefektūras apsardzības rotā kā policists.

Dzīvoja Rīgā Senču ielā 9-5.

1940. gada 10. decembrī Apermani Arnoldu Ottomāru apcietināja Latvijas PSR VDTK par to, ka 1940. gada 17. jūnijā Padomju armijas ienākšanas laikā policija esot situsi un apšāvusi strādniekus, kuri sagaidījuši sarkano armiju. Atrodoties norīkojumā Apermanis arī ņēma dalību strādnieku demonstrāciju izdzenāšanā, kā arī par to, ka Apermanis ņēma aktīvu dalību cīņā pret revolucionāro kustību Latvijā – t. i. pēc KPFSR KK 58. panta 13. daļas.

Apermani notiesāja PSRS sevišķā apspriede 1942. gada 20. maijā ar augstāko soda mēru – nošaušanu, ar mantas konfiskāciju.

Miris pirms sprieduma izpildīšanas 1942. gada 20. aprīlī Astrahaņas cietumā Nr. 2.

Latvijas Valsts arhīvs, 1986, f. 2. apr., P-6404. l.