Daudz par mazu bija pilsētas 1. slimnīcas kapliča, lai uzņemtu visus pavadītājus, kas vakar ieradās izvadīt mirušo Arnoldu Skuju. «Man ir jāstrādā, kamēr vēl ir diena, jo nāks nakts, kad neviens vairs nevarēs strādāt,» teica mācītājs Bīlmanis, izvadot mirušo un pieminot viņa darba mūžu. Jā, patiešām A. Skuja līdz priekšpēdējai dienai bija darbā grāmatu spiestuves akc. sab. «Rotā», kur jau no 1935. gada strādāja kā grāmatvedis. Ar patiesu prieku nelaiķis dzīvoja līdzi «Rotas» straujai attīstībai un uzplaukumam. Darba biedriem viņš paliks atmiņā kā saticīgs un krietns cilvēks. Viņa mūžs bijis darba un ciešanu pilns. Savā 48 gadu ilgajā mūžā pārcietis vairākas smagas operācijas. Vājā veselība nespēja atturēt un kavēt viņa centienus pēc izglītības. A. Skuja beidzis ģimnāziju Tērbatā, studējis tautsaimnieību Rīgas politehnikumā, Maskavas un Latvijas universitātē. Taupība palīdzēja iegūt nekustamu īpašumu pie Juglas parka, kas tagad būs vienīgais atbalsts aizgājušā dzīves biedrei un mazgadīgam dēlam. Vakar lielais viņa pavadītāju pulks apstājās pie Lielajiem kapiem . Vēl mirklis un A Skuja iegāja klusuma mājvietā. Noliekot krāšņu vaiņagu, direktors-rīkotājs Fr. Ansons akc. sab. «Rotas» vārdā atvadījās no čaklā un uzticīgā darbinieka. Vaiņagus nolika arī darba biedri no sabiedrības Jelgavas un Daugavpils nodaļas, bij. darba biedri no agrākās tirdzniecības un rūpniecības bankas un vēl daudzus vaiņagu un ziedus no mīļām cieņas pilnām sirdīm. Nelaiķa svainis dir. E. Pētersons pateicās «Rotas» vadībai un darba biedriem par aizgājējam parādīto godu pēdējā gaitā.

Avots: Brīvā zeme, 30.01.1939