Dzimis 1873. g. 31. okt. Kronštatē Krievijas Kara flotes viceadmirāļa ģimenē.

Tēvs Gustavs Vilhelms, māte Evelīna. Vācietis, luterticīgs.

1875. g. ģimene pārcēlusies uz Vladivostoku, kur tēvs bija Piejūras apg. kara gubernators un Austrumu (Klusā) okeāna ostu galvenais komandieris.

1895. g. beidzis Pēterburgas Tieslietu zinību skolu, papildinājies kriminālajās un valsts tiesībās, kā arī politiskajā ekonomikā Vācijas augstskolās – Leipcigas un Strasbūras Universitātē.

No 1895. g. jūl. tiesamatu kandidāts Kronštates jūras kara tiesā, 1897. g. ieskaitīts Jūras kara flotes Tiesu pārvaldē.

No 1898. g. Sevastopoles jūras kara tiesas prokurora palīga v. i. (1900. g. apstiprināts amatā).

1901. g. iecelts par Galvenās jūras kara flotes Tiesu pārvaldes oberauditoru Klusā okeāna eskadras pavēlnieka štābā (līdz 1904. g.). No 1905. g. febr. tiesamatu kandidāts Sevastopoles jūras kara tiesā (1905. g. jūl. atvaļināts no kara flotes slimības dēļ galma padomnieka civildienesta rangā). Pēc tam strādājis tieslietu resorā.

No 1908. g. dec. bijis Jekaterinoslavas (1926.–2016. g. Dņepropetrovska, tag. Dņepra Ukrainā) apgabaltiesas prokurora biedrs, 1909. g. okt.–1916. g. Orlas apgabaltiesas prokurora biedrs, 1917.–18. g. Orlas apgabaltiesas prokurora v. i.

1919. g. ieradies Latvijā, no kurienes cēlusies sieva.

1919. g. okt.–1920. g. janv. kara ierēdnis Krievijas Ziemeļrietumu armijas sakaru virsnieka un minētās armijas Likvidācijas biroja kancelejā Rīgā.

No 1920. g. 15. jūl. Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs. 1922. g. martā uzdots piedalīties Pirmstermiņa komisijā pie arestantu atbrīvošanas pirms termiņa.

No 1928. g. 2. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā.

Miris: 1934. g. 29. jūl. ar sirdstrieku (infarktu).

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Precējies 1910. g. 23. jūl., sieva Margarita (dz. 1887. g. 10. sept. Rīgā), meita Helēne Adelaīda (dz. 1911. g. 13. jūn.), dēls Aleksandrs (dz. 1913. g. 18. dec.) un meita Kira (dz. 1918. g. 11. okt.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 307a., 308. l.; 26. apr., 105. l.; Miris Rīgas apgabaltiesas loceklis. Latvis. 1934. g. 1. aug.

No A. Erdmana 1920. g. 7. jūl. lūguma Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Pagodinos lūgt Jūs stādīt mani priekšā par Rīgas apgabala tiesas prokurora biedri [..] Dzīvoju Latvijā bez pārtraukuma no 1919. gada uz Iekšlietu Ministrijas atļaujas pamata. Reizē ar šo esmu iesniedzis Iekšlietu Ministra kungam [A. Bergam] lūgumu uzņemt mani, manu sievu (dzimusi Latvijā) un manus 3 mazgadīgos bērnus Latvijas pavalstniecībā.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 307a. l., 4. lp.)