Artūrs Herberts Līmanis dzimis 1923. gada 22. novembrī Rīgā.

Viņam ir māsa Erna Elvīra, prec. Gūtmanis (dz. 22.09.1925. Rīgā - m. 2001. gadā Brazīlijā).

Vecāki - Jānis Līmanis (dz. 01.06.1894. Valkā - m. 14.06.1945. Krievijā), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, instruktoru bataljona virsseržants un kārtībnieks Rīgas prefektūrā, un Anna (dz. Gūža), dz. 03.02.1898. (pēc jaunā stila 16.02.1898.) plkst. 19.00 Priekulē, "Stutēnos", m. 26.12.1974. Sanpaulu, Brazīlijā.

Artūrs precējies ar Rasmu Spuri (dz. 10.09.1924.), pirms izceļošanas abi dzīvojuši Rīgā, Miera ielā 101-64.

Artūrs ar māti Annu strādājuši spirta fabrikā.

"Kur izbeidzas garā Hospitāļu iela un sākas plašie ģimenes dārziņi, vienā no pēdējiem namiem dzīvo Līmaņu ģimene. Jau vairāk par gadu šajā dzīvoklī pastnieks neatnes aploksnes no austrumu kaŗalauka, kuras agrāk kārtīgi katru nedēju sūtījis leitnants Jānis Līmanis. Kur palicis tēvs un vīrs, to vēl šodien nezina tā tuvinieki. Taču viņi vēl nezaudē cerības uz sava lolojuma atgriešanos, jo cīņas biedri paziņojuši, ka tas pēc kādas nakts kaujas ar bandītiem vairs nav atgriezies vienības komandpunktā. Vēlāk, pārmeklējot latviešu ielenktos mežus, nav atrasts arī viņa līķis. Tēva vietā policijas kaujas vienībā stājies dēls Artūrs, nākdams no skolas sola. Viņš tūlīt devies uz austrumiem uzmeklēt tēva pēdas, bet tās neatradis un pēc pusgada pavadīšanas kauju laukos atkomandēts dzimtenē un tagad strādā kādas vienības štābā.

«Māte strādā spirta fabrikā,» stāsta meita Erna. «To viņa darīja jau boļševiku laikā, kā vienīgā uzturēdama ģimeni, jo tēvu — kārtības sargu vadītāju — nemitīgi vajāja sarkanie nezvēri.» — Erna apmeklē ģimnaziju un čakli mācās, bet vasarā strādājusi lauku darbus kā īsta meita. — «Man līdz skolas beigšanai vairs atlicis tikai nepilns gads un tad arī es sākšu strādāt, lai palīdzētu mātei, un, ja būs iespējams, arī studēšu, jo mani interesē medicīna.» Tā par Līmaņu ģimeni un citām karavīru ģimenēm 1943. gadā vēsta raksts "Viņi upurējuši visvairāk" izdevumā "Daugavas Vanagi: Latviešu karavīru frontes laikraksts".

22.11.1945. Artūrs strādā par atslēdznieku, prot latviešu, vācu un krievu valodas, vēlas doties uz Hanoveri. 30.01.1946. Artūrs un Rasma Līmaņi atrodas pārvietoto personu centrā Berlin-Zehlendorf, bet jau pēc dažiem mēnešiem izdevumā "Tēvzeme: Latvian Newspaper" vairākkārt lasāmi sludinājumi, ka Rasmu Līmanis, dz. Spure, Eduardu Spuri ar ģimeni no Rīgas, Jelgavas 86-2, Jāni Gūžu ar sievu un 3 bērniem meklē E. Līmanis Berlin-Zehlendorf, Teltower Damm 87/91 HG 90. Arī 1947. gadā UNRRA Centrālais meklēšanas birojs Arolsenā meklē Rasmu Līmanis.

07.05.1948. minēts kā atslēdznieka māceklis. 15.06.1948. Artūrs ar mammu un vectēvu atrodas dīpīšu nometnē britu zonā DP Camp "Accu", Hannover-Stöcken, Vācijā.  Artūrs strādā par šoferi-mehāniķi. 

Artūram Vācijas britu zonā izdotais izbraukšanas atļaujas dokuments datēts ar 13.06.1949., pēc tam 22.07.1949. viņu izvērtējusi komisija Neapolē, Itālijā. Brazīlijā nokļūst 13.08.1949. ar tvaikoni "Protea". Artūrs strādā par automehāniķi. 

Avoti: 

1. "Daugavas Vanagi: Latviešu karavīru frontes laikraksts", 18.11.1943.
2. https://collections.arolsen-archives.org/en/search?s=Arturs%20Limanis
3. https://www.familysearch.org/search/record/results?birth.place=Latvia&collection.id=2140223&count=20&q.givenName=Arturs&q.surname=Limanis
4. https://timenote.info/lv/Ermanis-Guza