Priekš nedaudz dienām ziņas vēstīja, ka traģiskos apstākļos veļu valstī aizgājis izcilais somu rakstnieks Artturi Jarviluoma. Baigā likteņa sāpīgo sitienu izjūt ne tikvien somi, zaudēdami savu iemīļoto un populāro «Ziemeļnieku» autoru, bet arī daudz latviešu, kam bija izdevība ar viņu iepazīties priekš 15 gadiem. Toreiz Nac. teātrī uzveda viņa lielisko «Ziemeļnieki» un Artturi Jarviluoma, kas pats vadīja izrādes sagatavošanas darbus, no Latvijas aizbraukdams, atstāja šeit daudz draugu. «Ziemeļnieki» bija darbs, kas guva sevišķi izcilus panākumus un, ja nemaldos, tika uzvests pāri par pussimts izrādēs. Tās spēja iesildīt latviešu publiku ar savu mums tuvo pasauli, likteņa un gara kopību, kas runāja uz mums saprotamu valodu: krievu imperiālisma dzelzs dūre tāpat bija smagi spiedusi somu tautu un slāpējusi viņas garu. Bet ne tikai darba idejiskā struktūrā un meistariskā uzbūvē meklējami «Ziemeļnieku» panākumi. Tie radās A. Jarviluomam personīgi vadot izrādes sagatavošanas darbus. Reti kad kāds lugas rakstnieks sava darba skatuviskai sagatavošanai veltījis tik daudz laika un pūļu kā Jarviluoma. Vienalga, vai «Ziemeļniekus» izrādīja maza provinces skatuve Somijā vai lielie teātri ārzemēs, Jarviluoma vienmēr bija tur ar saviem norādījumiem. Tā viņš panāca lugas noslīpējumu līdz pilnībai, iejūsmināja aktierus, kuri sniedza pilnvērtīgu šī mākslas darba atveidojumu. Jā, toreiz par «ziemeļniekiem» daudz runāja, tie iemantoja latviešu sirdis tāpat kā viņu autors. Jarviluoma kļuva latviešu sabiedrībai, īpaši aktieru un mākslinieku saimei, tuvs draugs. Viņš bija sirsnīgs savā īpatnējā ziemeļnieka dabā. Kas iemantoja viņa draudzību, to viņš arī paturēja un latviešu zemi un tautu neaizmirsa arī vēlāk. Latvija bija kļuvusi viņa otrā dzimtene — tā viņš mēdza teikt. Viņa viesmīlīgo māju Helsinkos daudzi latvieši atcerēsies, tur svešinieks jutās kā mājās. Sirmā rakstnieka intereses vienmēr bija veltītas latviešu mākslai, literatūrai, un vienmēr kavējās pie daudziem draugiem teātrī. Kā maza mozaīka no Latvijas bija īpaši iekārtotais latviešu stūrītis viņa mājā, draugu portreti, latviskās piemiņas lietiņas, dāvanas, gleznas, viss ar sirsnību un rūpību iekārtots.
Lielais somu patriots un sirsnīgais Latvijas draugs no mūsu vidus aizgājis. Latvieši savu ziemeļzemes draugu un viņa «Ziemeļniekus» paturēs siltā piemiņā.

Avots: Tēvija, 07.02.1942