Artūrs Snikus (1926-1950), iespējams, gāja bojā kopā ar Latvijas nacionālajiem partizāniem 25.02.1950. 

Avots: Meža meitas : 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā / Sanita Reinsone.-150.lpp
Vilma Birša(Saulīte): „1950. gada pavasarī,  pirms sagūstīšanas, mēs kopā ar Mārtiņu Pokļevinski bijām skatīties Indāna-Grāvelsona bunkuru, atradām partizānu apbedījuma vietu, kas nebija tālu no bunkura. Pokļevinskis ar garu kārti centās pagriezt kritušos apskatīšanai, skaidri redzēju Indānus, Snikus Artūru un Mildiņu viņi bija tā kā abi apķērušies  kopā, Artūram vēl bija uz rokas gredzens. Es nevarēju vairāk skatīties, jo tas viss bija nepanesami smagi. Vietā, kur bija kauja, mētājās karavīru cepures. Varēja redzēt vietas, kur karaspēks bija maskējies ar egļu zariem un gaidījuši, kad partizāni izies no bunkura.”