Dzimis Gaujienas pagasta "Jaunrāmniekos". Mācījies Umalnieku 6.klasīgajā pamatskolā.  Strādājis gan par plostnieku, gan kokzāģētavā, bet vienmēr tuvs bijis teātris. Pabeidzis Dailes teātra dramatiskos kursus 1926.gadā, palicis tur strādāt un vienlaikus Konservatorijā ieguvis muzikālo izglītību. Bijis arī Jelgavas teātra literārās daļas vad. (1945-1953).

T-ros iestud. vairākas V. lugas: "Gaujmalieši" (t-rī 1933), "Kāzu dāvana" (grām. un t-rī 1939), "Liesma naktī" ( 1950), "Pavasaris" (1952, grām. 1954, abas kopā ar M. Zuntneru), "Skabargas" (1954, grām. 1955). Lugas mākslin. neizstrādātas, radušās tā laika konjunktūras ietekmē. Vēlāk rakstījis gk. libretus latv. komponistu operetēm "Kad Ādams atvaļinājumā" (t-rī 1958, grām. 1960, kopā ar O. Kublanovu, N. Zolotonosa mūz.), "Apslēptie dārgumi" (t-rī un grām. 1961, A. Žilinska mūz.), "Mētras krastos" (t-rī 1970, grām. 1974, J. Ozoliņa mūz.), "Ak, muļķā sirds!" (t-rī 1972, N. Zolotonosa mūz.), "Lakstīgalu festivāls" (t-rī 1975, V. Kaminska mūz.) u.c. Tulkojis operešu un operu libretus, lugas, to vidū N. Gogoļa "Precības" (t-rī 1946), A. Ostrovska "Negaiss" (t-rī 1947) un "Bez vainas vainīgie" (t-rī 1950). Rep. lugu konkursā atzīmēta V. luga "Trīs ozoli" (1968) - par notikumiem Kurzemes ielenkumā pirms hitleriešu kapitulācijas. Dzīves pēdējā posma dram. darbi apkopoti krāj. "Lugas" (1973). Vasaras pavadījis tēva mājās un palīdzējis gaujieiešiem sagatavot teātra izrādes.

Tagad "Jaunrāmniekos" dzīvo meita Irīda ar vīru Eduardu Bodnieku.

Avots: Harijs Grāvis "Adzele-Gaujiena..."

1933.g. pirmā laulība ar Veru Ozollapu, dēls Valdis.

1940.g. otrā laulība ar Mirtu Aspaziju Punti (1921-1998), meita Irīda dz. 1940.g.