Arvīds Anševics

Dzimšanas datums:
17.08.1902
Miršanas datums:
06.10.1976
Mūža garums:
74
Dienas kopš dzimšanas:
44448
Gadi kopš dzimšanas:
121
Dienas kopš miršanas:
17368
Gadi kopš miršanas:
47
Kategorijas:
Mācītājs, Pedagogs, skolotājs, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e), miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

* 1902. VIII 17. Zebrenes pag. + 1976. X 06. Pokipsijā, ASV

                1931. VI 28. ordinēts par Valmieras prāvesta iecirkņa vikāru,

                1935. XI 01. atbrīvots no Valmieras Valmiermuižas draudzes mācītāja 

                               adjunkta amatā,

                1936/1940. Aizsargu organizācijā,

                1936. V 20. Valmieras VIII aizsargu pulka Štāba rotas mācītājs,

                1938. III 18. Rotas (I) mācītājs,

                1942. III 03. apstiprināts par Valmieras Austruma draudzes mācītāja adjunktu,

                1944. Valmieras Austrumu ev. lut. draudzes mācītāja adjunkts

                 1958/1976 latviešu draudzes mācītājs ar kundzi kā ērģelnieci Pokipsijā ASV

                  Akadēmiskās vienības „Austrums” vecbiedrs. 

                Avots:       LVVA 1640-1-523-278.;

                               “Baznīcas kalendārs 1935, 1944. gadam”, R.- 1935., 1943.;

                               „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.; 

                               “Svētdienas Rīts” # 43/1935.;

                               „Baznīcas Ziņas“ # 1/1942.;

                               „Dobeles bibliotēka”,

                                tilts.org.

                    Profesors E.Grīslis par mācībām Vācijas bēgļu nometnē atceras: Mācījos latīņu, grieķu un angļu valodas. Skolotājs, mācītājs A.Anševics bija vienreizēji un daudzējādi palīdzīgs.Tajos laikos internacionālās bēgļu organizācijas neinteresējās par mūsu dvēselēm, (bet vienīgi par mūsu politisko pagātni 2.pasaules kara laikā). Dvēseles brūces bija jādziedina pašiem. Mācītāja Anševica rūpīgā vadībā lasīju grieķu vēsturnieku Herodotu, kas pazina uzvaru un sakāvi, tādēļ arī grūtu atkāpšanos, ienaidniekam vajājot, Homērs savukārt izprata nāvi un atriebību un tādēļ palīdzēja pārvarēt naidu pret saviem "atbrīvotājiem". Seneka un Cicerons daudz domājuši par likteni un mūžību.

                Avots: Ceļš, 2005.g.,Nr.56

Avoti: biographien.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas