Arvīds Blūmentāls

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
19.03.1925
Miršanas datums:
13.10.2006
Papildu vārdi:
Krokodils Dandijs, Krokodilu Harijs
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Ceļotājs, Leģionārs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Arvīds Blūmentāls bija latviešu izcelsmes Austrālijas pētnieks un krokodilu mednieks, prototips Krokodilam Dandijam, kas bija galvenais tēls trīs filmās: "Krokodils Dandijs" ("Crocodile" Dundee), "Krokodils Dandijs 2" ("Crocodile" Dundee II) un "Krokodils Dandijs Losandželosā" (Crocodile Dundee in Los Angeles). Pazīstams kā Krokodilu Harijs.

Arvīds Blūmentāls dzimis Dundagas pagasta Būdenu mājās.Tēvam piederēja liela saimniecība ar 260 ha zemes. Ģimenē auga vēl divi dēli - Kārlis, EdvardsArvīds bija vidējais.

1942. gadā no Talsu ģimnāzijas 2.klases nepilnus 17 gadus jaunais Arvīds iestājās 25. Abavas brīvprātīgo bataljonā, ar to devās uz Austrumu fronti. Piedzīvojumu alkas ar avantūrisma iekrāsu viņam iedzimušas no tēva - jūrnieka. Jau agri tātad sapratis, ka zemnieka dzīve nav viņa aicinājums.

1944. un 1945. gadā tika vairākkārt smagi ievainots, jo Arvīds nicināja bailes un nebaidījās riskēt. Neilgi pirms kara beigām viņš atvaļinājuma laikā apmeklēja Būdenus, nenojaušot, ka tā ir pēdējā reize dzimtajās mājās. Pa šo laiku bija gājis bojā viņa vecākais brālis Kārlis. Mājās - bēdas un izmisums.

Izkarojies no Ļeņingradas līdz Melnajai jūrai, 25.divīzijas sastāvā viņš izgāja cauri visai Vācijai. Kara beigas Arvīds sagaidīja Vācijā kādā hospitālī ar ievainojumu rokā. Steidzīgas evakuācijas laikā ievainotie nonāca krievu gūstā, no kura kopā ar dažiem citiem aizmuka uz angļu okupācijas zonu. Ticis ārā no filtrācijas nometnēm, Arvīds iestājās Alterfrādes lauksaimniecības skolā. Vēlāk strādāja mežā. Vircburgā pie profesora Siliņa viņš paralēli apguva daiļās mākslas.

Tāpat kā citi trimdinieki viņš cerēja un gaidīja, ka varēs atgriezties Latvijā. Nesagaidījis drīzu cerību piepildīšanos, viņš 1951. gadā pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, jo ievainojumu dēļ Amerika ieceļošanu liedza - ASV tautsaimniecībai karā sakropļotie nebija vajadzīgi. 

1956. gadā Ziemeļkvīnslendā sācis medīt un pētīt. Kādā brīdī viņa sirdi saistīja skaistā austrāliete Vanda. Lai nopelnītu naudu un iekarotu Vandas sirdi, viņš devās medīt krokodilus. Mīlestība palika neatbildēta, taču piedzima leģenda par Krokodilu Hariju.    Piedzīvojumus un pārdomas Arvīds ir izklāstījis savās grāmatās "Latvietis - krokodilu mednieks Austrālijā" (1957) un "Ilgas pēc saules" (1958), kā arī Rimanta Ziedoņa sarakstītā grāmatā "Nacionālais dēkainis - krokodilu mednieks" (2010).

Dzīves laikā nomedījis apmēram 40 000 krokodilu. Kopā ar aborigēniem svinējis Jāņus, lidojis ar helikopteru iepirkt viskiju, bagāžniekā audzējis rozes. Blūmentāla no vaska darinātā figūra atrodama Tiso kundzes vaska figūru muzejā Londonā, Apvienotajā Karalistē. Ir tikušas uzņemtas apmēram 20 dokumentālās filmas.

"Dzīve ir pārāk īsa, lai kaut ko nopietnu uzsāktu," viņš rakstīja savai bijušajai kaimiņienei dundadzniecei Maijai Brūverei.   Kad ar likumu aizliedza krokodilu medības, viņš devās uz opālu raktuvēm netālu no Kūberpēdijas(Coober Pedy) pilsētiņas valsts vidienē. Rokot zili rozā dārgakmeņus, viņam radās doma par palikšanu. Spridzinot iežus, bija palikusi varen liela ala, kur Arvīds iekārtoja savu tehiski moderno pili ar visu komfortablai dzīvei nepieciešamo - opāliem rotāta guļamistaba, viesistaba, virtuve, dušas telpa, darba kabinets. Aborigēni ir draugi. Dzīvnieki nāk pie viņa padzerties. Ala ir kļuvusi tik pievilcīgs tūrisma objekts, ka to apmeklē simtiem tūristu no visas pasaules.  

"Traka drosme, pārgalvība un nepārspēts stāstnieka talants viņā sabalsojās ar smalku emocionalitāti un īstenu vecās paaudzes kurzemnieku džentelmeniskumu. Krokodilu mednieks un opālu racējs, rakstnieks un mākslinieks. Un mūžīgais mīlētājs," raksta viņa māsīca Anita Bormane. Vienīgā sieva viņam bija vācu baronese, kura pie līgavaiņa, kas dzīvoja tuksnesī opālu racēju atstātā alā, ieradusies ar 40 kurpju pāriem un vairākiem kažokiem.   Latvijā viņš vairs neatgriezās. Tēvs bija miris izsūtījumā Sibīrijā, māte un jaunākais brālis Edvards, kurš mira no smagas slimības, gulēja Saldus kapu smiltājā.  

2006.gada 13.oktobrī Dienvidaustrālijas Kūberpedijas pilsētas slimnīcā Arvīds Blūmentāls beidza savu piedzīvojumu pilno mūžu zem šīs saules.

Pateicoties Imanta un Rimanta Ziedoņu ierosmei un Latvijas goda konsula Čikāgā Norberta Klaucēna finansiālam atbalstam, 1995.gadā realizējās ideja par akmens krokodila (tēlnieks Oļegs Skarainis) izkalšanu un uzstādīšanu Dundagā, uz Būdenu māju drupām. Pirms tam krokodilu izvadāja pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē. Šis notikums atainots Ivara Selecka dokumentālajā filmā "Gājiens ar krokodilu".      

Avots: Talsu Galvenā bibliotēka.

Avoti: tvnet.lv, diena.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Aleksandrs ZiemelisAleksandrs ZiemelisDomu biedrs21.01.189014.02.1970

        Nav norādīti notikumi

        Birkas